“Lai gan sabiedrībā notikusi plaša mēroga pārorientācija eiropeisko vērtību virzienā, Latvijas dalība ES nav panākusi būtiskas pozitīvas pārmaiņas cīņā pret valstī iesīkstējušo nabadzību, nevienlīdzību un lauku panīkumu. Šīs problēmas var risināt tikai ar valsts reformu palīdzību, kuras jāveic valdībai,” norāda izdevuma galvenais redaktors, LU asociētais profesors Daunis Auers.
Izdevuma autori atklāj, ka ES ietekme izteikti jūtama galvenajās politiskajās institūcijās un tā veicinājusi plašu valdības modernizāciju un vispārēju pārstrukturēšanu. Būtiski, ka pārskatā publicēti ne tikai galvenie secinājumi par katru no analizētajām jomām, bet arī svarīgākie uzdevumi, kas Latvijai veicami nākamajās desmitgadēs veiksmīgai attīstībai valsts un starptautiskā līmenī. Tajā iekļauta arī pētījumu centra SKDS veiktā aptauja par Latvijas iedzīvotāju attieksmi, vērtībām un Latvijas eiropeizācijas izpratni.
Aktualizējot Latvijas svarīgākos uzdevumus nākamajai desmitgadei, 27. janvārī plkst. 15.30 notiks paneļdiskusija ar Valsts prezidenta Egila Levita, Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Saeimas Eiropas Lietu Komisijas priekšsēdētājas Vitas Tēraudas dalību, ko tiešsaistē būs iespējams vērot portālā Delfi.lv un Lu.lv.
Pārskata par tautas attīstību 2019/2020 Latvijas Eiropeizācija autoru vidū ir pētnieki no Latvijas Universitātes, Rīgas Ekonomikas augstskolas un Valsts prezidenta kancelejas. Pārskats par tautas attīstību tiek izdots kopš 1995. gada, turpinot tradīciju paust neatkarīgu ekspertu viedokli par aktuālām sociālām, ekonomiskām un politiskām problēmām Latvijā no tautas attīstības perspektīvas.
