“Latvija ir gandarīta redzēt, ka jau ar saviem pirmajiem soļiem jaunā ASV administrācija ir vienota ar Eiropas Savienību cīņā pret klimata pārmaiņām. Mūsu vienotība ir nepieciešama Eiropas un globālajai drošībai,” uzsvēra parlamentārā sekretāre. Z. Kalniņa-Lukaševica novērtēja jaunās ASV administrācijas apņemšanos izvirzīt klimata jautājumus augstu dienaskārtībā, piekrītot, ka ANO konvencijas par klimata pārmaiņām pušu 26.konferencē, kas notiks šī gada novembrī Glazgovā, ir nepieciešams vienoties par augstākiem mērķiem cīņai pret klimata pārmaiņām.
Tāpat Z. Kalniņa-Lukaševica uzsvēra attīstības sadarbības nozīmi globālajā klimata politikā. “Klimata izmaiņas rada tiešu un negatīvu ietekmi uz globālo ekonomiku, kas jau ir cietusi no Covid-19 krīzes. Īpaši ievainojami ir pasaules mazāk attīstītie reģioni. ES un ASV ir jārāda piemērs klimata politikai, veicinot citu valstu un reģionu iesaisti,” atzīmēja parlamentārā sekretāre. Viņa arī akcentēja, ka ambicioza klimata darba kārtība prasa meklēt līdzsvaru, lai saglabātu un uzlabotu ES ekonomikas globālo konkurētspēju.
Sanāksme notika pēc Dānijas ārlietu ministra Jepes Kofoda (Jeppe Kofod) iniciatīvas. Tikšanās piedalījās Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Franss Timmermanss (Frans Timmermans) un ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels Fonteljess (Josep Borrell Fontelles). Šī bija pirmā tikšanās ar ASV jaunās administrācijas pārstāvi pēc ASV prezidenta Džo Baidena inaugurācijas 20. janvārī. Saruna bija kā ievads 25. janvārī paredzētajai ES dalībvalstu ārlietu ministru diskusijai par klimata un enerģētikas diplomātiju ES Ārlietu padomes sanāksmē.
