FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile, atklājot forumu, akcentēja: “Pašlaik daudzi sektori aizvada Covid-19 ietekmes ēnā. Taču to nozaru, kas nav pirmajās frontes līnijās cīņā ar Covid-19, pienākums un atbildība ir domāt par to, kas notiks pēc pandēmijas. Kā stiprināt Latvijas uzņēmējdarbības vidi, ekonomiku un diversificēt vietējo uzņēmumu iespējamos finansējumu avotus un kā virzīt valsts finanšu un kapitāla tirgus attīstību, lai tas spētu stiprināt Latvijas izaugsmi.”
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) direktora vietnieks kapitāla tirgus attīstības jautājumos Džims Tērnbls (Jim Turnbull) uzsvēra: ”Reģiona ieguldījumu un pensiju fondu iekšzemes ieguldījumu veicināšana ir ļoti vēlama, bet tā lielā mērā balstās uz piemērotu un daudzveidīgu produktu pieejamību. Galvenais uzdevums ir radīt ekosistēmu, kas ļautu plašam dalībnieku lokam, sākot no valstij piederošiem uzņēmumiem un beidzot ar maziem un vidējiem uzņēmumiem, izmantot kapitāla tirgu finansējuma saņemšanai.”
Tāpat Dž. Tērnbls atzina, ka Baltijas valstu tirgi ir mazi un darījumi var nebūt pietiekami lieli, lai piesaistītu institucionālo investoru interesi, tādēļ gan Baltijas valstis, gan ERAB īpaši aktīvi iesaistījušās diskusijās ar vadošajiem indeksu pakalpojuma sniedzējiem, piemēram, MSCI, lai visas trīs Baltijas valstis iekļautu vienotā klasifikācijā.
“Latvijas akciju tirgus patlaban uzskatāms par nelikvīdu, pēdējos 20 gados tas piedzīvojis sarežģītus laikus un lejupslīdi. Tā kapitalizācijas apmērs pret mūsu valsts iekšzemes kopproduktu ir zemākais Eiropas Savienībā. Eiropas Komisija nākusi klajā ar jaunu, vērienīgu rīcības plānu Eiropas Savienības kapitāla tirgu savienības veicināšanai turpmākajos gados, taču Latvijai ir daudz mājasdarbu, kas paveicami, lai sekmīgi iekļautos Eiropas Savienības iniciatīvās. FKTK izstrādājusi 10 soļu programmu Latvijas kapitāla tirgus attīstībai, kas integrēta Finanšu sektora attīstības plānā 2021.-2023. gadam,” informēja FKTK padomes loceklis Ģirts Rūda.
10 soļu programma ietver darāmos darbus trīs virzienos: valsts loma, emitentu iespēju paplašināšana un ieguldītāju aktivitātes veicināšana. Piemēram, valsts atbildības lokā ir kapitāla tirgus stratēģijas izstrāde un tādu nodokļu atvieglojumu instrumentu izveide, kas vērsti uz institucionālo un privāto investoru ieguldījumiem Latvijas kapitāla tirgū. Valsts uzdevums ir arī pārskatīt un padarīt efektīvāku regulatīvo slogu. Nozīmīgs uzdevums ir Latvijas sabiedrības finanšu pratības veicināšana - topošajā finanšu pratības stratēģija būtiska loma būs paredzēta finanšu pratības veicināšanai ieguldījumu jomā.
Foruma laikā trīs paneļdiskusijās eksperti apsprieda šādus tematus:
- Emitenti - investīciju piesaistītāji,
- Investoru intereses veicināšana Baltijas kapitāla tirgū,
- Valsts iespējas kapitāla tirgus attīstībai.
10 soļu programma kapitāla tirgus attīstībai pieejama šeit.
Foruma video ieraksti būs pieejami šeit.
