Darba grupā apvienoti gan deputāti, gan eksperti, kas pārstāv iesaistītos departamentus, darba grupu vada Rīgas domes deputāte Mairita Lūse. Darba grupas izveidošana ir reakcija uz sabiedrībā pieaugošo neapmierinātību ar sāls daudzumu ziemas sezonā Rīgas ielās, kas nelabvēlīgi ietekmē gan gājējus, gan mājdzīvniekus, gan vidi.
Darba grupai uzdots apzināt, kuras zonas pilsētā varētu būt tās, kur sāls netiek izmantota vispār, piemēram, sabiedriskā transporta pieturas, kā arī apspriest citas iniciatīvas, kas būtu vērstas uz sāls negatīvās ietekmes samazināšanu.
Kā viena no lielākajām problēmsituācijām tiek minēta ietvju pārmērīga kaisīšana ar sāli. Lai mazinātu sāls izmantošanu uz ietvēm, ir plānots izstrādāt ieteikumus ietvju tīrīšanai, un veikt komunikācijas kampaņu sāls izmantošanas samazināšanai.
Tiek apsvērti arī grozījumi saistošajos noteikumos, kas atvieglotu ietvju tīrīšanu, vienlaikus ierobežojot sāls izmantošanu.
Tostarp vairākas idejas, kā risināt sāls situāciju pilsētā, izteikuši arī Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti, uzklausot Satiksmes departamenta ziņojumu par sāls izmantošanu pilsētā. Piemēram, izmantojot sāli, pievērst uzmanību apstādījumu un koku pasargāšanai. Tika rosināts izveidot īpašus norobežojumus ap koku stumbriem, lai sniegs kopā ar sāli nenokļūtu uz koku saknēm. Tāpat tiek aicināts pievērst īpašu uzmanību pētījumu kvalitātei, kas runā par sāls izmantojumu ielu tīrīšanā, lai pārliecinātos, ka lēmumi, kas ietekmē pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitāti un vidi, tiek balstīti zinātniskos un kritiski izvērtētos pētījumos.
Tāpat tika diskutēts par izmaksām, kādas rastos, ja sniegu pastiprināti izvestu nevis kaisītu ar sāli, un arī par to, ja kaisīšanai izmantotu smiltis.
Jau ziņots, ka šonedēļ Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti uzklausīja Satiksmes departamenta ziņojumu par Rīgas ielu apstrādi ar sāli. Kā informēja Satiksmes departaments, Rīgā līdzīgi kā daudzās citās pasaules pilsētās kā brauktuvju pretslīdes materiāls tiek izmantota tehniskā sāls jeb nātrija hlorīds, kas Latvijas apstākļiem šobrīd ir ne vien iedarbīgākais, bet arī ekonomiski izdevīgākais materiāls.
Patlaban viena sāls kaisīšanas reize pašvaldībai izmaksā 32 350 eiro, bet intensīvas snigšanas laikā – 113 350 eiro.
