DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
10. decembrī, 2020
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Nosaka ekspluatējamu ēku minimālās energoefektivitātes prasības

Ar mērķi pārņemt Latvijas normatīvajā regulējumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas par ēku energoefektivitāti prasības un sekmēt esošā dzīvojamā un arī nedzīvojamā fonda ēku energoefektivitātes uzlabošanu, šā gada 10. decembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja MK noteikumus (turpmāk – noteikumi), kas nosaka ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības.

Lai palīdzētu ēku īpašniekiem un apsaimniekotājiem pieņemt pamatotus un izsvērtus lēmumus par nepieciešamajiem ēku energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, noteikumos definētas ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības jeb ēkas energoefektivitātes pieļaujamais līmenis, kuru pārsniedzot ēkas īpašniekam ir pienākums obligāti veikt energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus.

Ēkas atbilstību noteiktajām minimālajām energoefektivitātes prasībām var noteikt veicot ēkas energosertifikāciju vai veicot atsevišķu aprēķinu. Ēka uzskatāma par atbilstošu šīm prasībām, ja tās energoefektivitātes klases rādītājs atbilstoši normatīvajiem aktiem ēku energosertifikācijas jomā atbilst E vai augstākai klasei. Savukārt, ja ēkas energoefektivitātes klase ir zemāka, ēkas īpašniekam ir jālemj par obligāti veicamajiem pasākumiem ēkas energoefektivitātes uzlabošanai.

Tāpat noteikumi paredz prasības ēkas inženiertehnisko sistēmu automatizācijas un vadības sistēmu funkcionalitātei, telpu mikroklimatu pašregulējošu ierīču uzstādīšanai, ēkā patērētā energonesēja vai enerģijas uzskaitei.

Noteikumi paredz, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās no 2021. gada 1. janvāra patērētās siltumenerģijas uzskaiti veic, prioritāri izmantojot attālināti nolasāmus individuālus siltumenerģijas patēriņa skaitītājus vai arī individuālus siltuma maksas sadalītājus jeb alokatorus, ja to uzstādīšana ir ekonomiski pamatota. Lai dzīvojamās mājas pārvaldītājam atvieglotu aprēķinu veikšanu par šo iekārtu uzstādīšanas ekonomisko pamatojumu, Ekonomikas ministrija piedāvā divas metodikas aprēķinu veikšanai, kā arī ministrijas tīmekļa vietnē būs pieejams aprēķina rīks.

Līdz šim prasība par individuālu siltumenerģijas uzskaiti bija attiecināma tikai uz jaunbūvēm, vai veicot ēkas pārbūvi, kā arī atjaunojot ēkas par ES fondu, valsts vai pašvaldības līdzekļiem.

Papildus tam, līdz 2027. gada 1. janvārim būs jānodrošina iepriekš uzstādīto manuāli nolasāmo individuālo siltumenerģijas patēriņa skaitītāju un siltuma maksas sadalītāju attālinātā nolasāmība vai to nomaiņa uz attālināti nolasāmām ierīcēm.

Noteikumi paredz, ka nedzīvojamās ēkās no 2025. gada 1. janvāra obligāti uzstādāma automatizācijas un vadības sistēma, ja izpildās kritērijs attiecībā uz ēkas iekštelpu mikroklimata regulēšanas sistēmu lietderīgo nominālo jaudu. Savukārt, ja ēkā tiek mainīts siltumģenerators, no 2021. gada 1. janvāra būs jāuzstāda ēkas temperatūras pašregulējošas ierīces, piemēram, termostatiskie radiatoru vārsti.

Cita starpā noteikumi paredz līdz 2025. gada 1. janvārim katrā publiskā ēkā ar vairāk nekā 20 autostāvvietām vismaz viena elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkta izveidi.

Vairāk ar Ministru kabineta noteikumiem "Ekspluatējamu ēku energoefektivitātes minimālās prasības" var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU