DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
28. oktobrī, 2020
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Kariņš: 2021. gada budžeta projekts ir plāns, kā celt sabiedrības labklājību un risināt aktuālos izaicinājumus

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šodien, 28. oktobrī, uzstājoties Saeimas debatēs par 2021. gada budžeta projekta un tā pavadošo likumprojektu izskatīšanu 1. lasījumā, uzsvēra, ka 2021. gada budžeta projekts ir plāns, kā celt sabiedrības labklājību un risināt aktuālos izaicinājumus.

“Šodien visā pasaulē turpina izplatīties Covid-19 pandēmija, jauns vīruss, pret ko vēl nav ne zāļu, ne vakcīnas. Tas visā pasaulē un arī Latvijā ir izraisījis ekonomiskas grūtības. Atšķirībā no citām krīzēm, kad esam samazinājuši savus tēriņus, šajā reizē ar budžeta izdevumu palīdzību mēs apzināti stimulējam ekonomiku un plānojam to darīt arī 2021. gadā,” uzsvēra K. Kariņš, norādot, ka tas notiek uz budžeta deficīta rēķina, ko turpmākajos gados plānots samazināt, kā arī tiek plānots tāds ārējā parāda apjoms, lai saglabātu stabilu kredītreitingu un labvēlīgu situāciju ārējos tirgos.

Iepazīstinot Saeimas deputātus ar galvenajām 2021. gada budžeta projekta prioritātēm, Ministru prezidents tās uzsvēra – ekonomikas konkurētspējas celšana, tostarp tās stimulēšana, lielāka taisnīguma ieviešana, uzlabojot nodokļu sistēmu un solījumu pildīšana par atalgojuma palielināšanu mediķiem un skolotājiem.

K. Kariņš norādīja, ka turpmāko gadu laikā tiek plānoti vispārējā nodokļu režīma sloga samazinājumi. No 2021. gada 1. janvāra plānota Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes samazināšana par 1 procentpunktu (no 35,09% uz 34,09%). Tāpat tiek plānots no 1 200 uz 1 800 eiro mēnesī paaugstināt ienākumu slieksni, līdz kuram piemēro ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu. No 2021. gada tiek arī plānots minimālās algas pieaugums no 430 uz 500 eiro.

Ministru prezidents uzsvēra, ka ir būtiska solījumu pildīšana par atalgojuma palielināšanu mediķiem un skolotājiem, līdz ar to no 2021. gada 1. janvāra mediķu algu palielināšanai paredzēti 183 miljoni eiro, savukārt pilnam pedagogu, tostarp augstskolu pasniedzēju, algu pieaugumam paredzēti vairāk nekā 40 miljoni eiro.

Tāpat 2021. gada budžeta projektā ir paredzēts pildīt Satversmes tiesas spriedumus, kam atvēlēts nepieciešamais finansējums 95,7 miljoni eiro. Tas ietver garantētā minimālā ienākuma (GMI) celšanu no 64 līdz 109 eiro, kā arī ir paredzēts papildu finansējums minimālo pensiju un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta paaugstināšanai, sociālo garantiju palielināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem.

“Apstākļos, kad budžeta ieņēmumi samazinās un turpinās Covid-19 pandēmija, mēs piedāvājam palielināt izdevumus, tostarp paredzot ieguldījumus vairāk nekā 300 miljonu eiro apmērā gan, lai nāktu pretī mediķiem, pedagogiem, pensionāriem, gan arī, lai veidotu aktīvu stimulu mūsu ekonomikai,” uzsvēra K. Kariņš, norādot, ka 2021. gadā tiek prognozēta ekonomikas izaugsme 5,1% apjomā.

Runājot par valdības piedāvātajiem risinājumiem alternatīvo nodokļu režīmu jomā, Ministru prezidents atsaucās uz pavasarī gūto mācību, izsludinot ārkārtas stāvokli saistībā ar Covid-19 izplatību.

“Mēs slēdzām skolas, mēs nonācām pie pilnīgas izolācijas arī no pārējās pasaules, izdarot divas lietas – mēs īsā laikā savaldījām pandēmijas izplatību un uzlikām spēcīgu bremzi ekonomikai. Mēs to izdarījām, lai pasargātu cilvēkus no saslimšanas, bet cena bija lielā mērā ekonomikas apturēšana. Toreiz ātri izveidojām dīkstāves pabalstu programmu, lai palīdzētu iedzīvotājiem pārdzīvot šo grūto laiku. Tomēr šī situācija mums drīz vien lika saprast vienu lietu – Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, strādājošu cilvēku, kuri nav sociāli apdrošināti. Valsts pati ir izveidojusi sistēmu, kur cilvēki, legāli maksājot nodokļus, nav sociāli apdrošināti. Tā ir fundamentāla problēma. Tas jāmaina, lai visiem strādājošajiem turpmāk ir nodrošināta sociālā apdrošināšana,” pauda K. Kariņš, norādot, ka sociālā apdrošināšana nodrošinās arī pensijas uzkrāšanos strādājošiem, kuri līdz šim darbojās alternatīvos nodokļu režīmos.

Lai to labotu, valdība 2021. gada budžeta projektā piedāvā no 1. jūlija ieviest minimālo VSAOI visiem strādājošajiem. K. Kariņš informēja, ka tiks izveidots mehānisms, lai godīgi strādājošie, kuru ienākumi ir zem plānotās 500 eiro minimālās algas, var maksāt nodokli proporcionāli no saviem ienākumiem. Cilvēkiem, kuri nevēlas maksāt visus nodokļus, nebūs iespējas izmantot šo mehānismu, lai turpinātu izvairīties no nodokļu nomaksas.

“Ja mēs gribam labus pakalpojumus, tad mums ir jāmaksā nodokļi, kas šos pakalpojumus segs. Mums ir jāmaksā sociālais nodoklis, lai mums pašiem krātos pensija tad, kad vairs nestrādāsim. Mums ir jāmaksā nodokļi, lai mēs kā sabiedrība varētu uzturēt veselības aprūpes sistēmu, uz kuru šobrīd ir liels spiediens saistībā ar pandēmiju. Mums ir jāmaksā nodokļi, lai gādātu par mūsu bērnu izglītību un lai mūsu ceļi un transporta infrastruktūra būtu tāda, kādu to vēlamies,” uzsvēra K. Kariņš.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU