DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
28. septembrī, 2020
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Izglītība

LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienā rada vairākas jaunas idejas viedai universitātei

Jau otro gadu Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Zinātņu mājā norisinājās vērienīgs jaunu atklājumu, emociju un iedvesmas pasākums “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, kas tika rīkots par godu arī LU 101 dzimšanas dienas svinībām un reizē arī pulcēja vairākus LU absolventus.

Pasākumu ar uzrunu atklāja LU rektors profesors Indriķis Muižnieks: “Zināšanas ir bagātība, tas ir tas, kas vedīs mūs cauri mūsu dzīvei, mūsu karjerai. Es ļoti ceru, ka šīs LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienas, kas norisinājās visa mēneša garumā, būs labs atspēriens Latvijas Universitātes un mūsu kopīgajā izaugsmē.”

 “Man ir patiess prieks, ka šogad uz Zināšanu agoru ir pieteikušies vairāk nekā 56 drosmīgi cilvēki, kuri ir gatavi nākt un kāpt uz skatuves, stāstīt un iedvesmot mūs gan klātienē, gan tiešsaistē. Vēl lielāks prieks, ka mūsu humanitāro un sociālo zinātņu cilvēki nenobijās, Tehnoloģijas ir pilnīgi visur, tās ir tur, kur mēs satiekamies, tur kur mēs visi radām kaut ko skaistu un jaunu kopā,” akcentēja rektora vietniece digitālās sabiedrības jautājumos Signe Bāliņa.

Pasākuma galvenais vadmotīvs bija “viedā universitāte”. Pasākums deva iespēju studentiem, pētniekiem un absolventiem demonstrēt gada laikā paveikto, kā arī tika radītas vairākas jaunas inovatīvas idejas.

Studenti un visi interesenti pasākuma laikā tika ierauti īstā ideju ģenerēšanas mutulī – Ideju laboratorijā, kurā dalībnieki visas dienas garumā centās izstrādāt detalizētu nākotnes universitātes idejas aprakstu, ietverot tajā idejas svarīgumu, mērķauditoriju, realizēšanas soļus, idejas ilgtspējību un izmaksas.

Ideju laboratorijā tika prezentētas un žūrija vērtēja vairākas interesantas, inovatīvas idejas, piemēram, par infrastruktūras jautājumiem – viedajām stāvvietām LU Akadēmiskajā centrā, konkrēti tika piedāvāta daudzstāvu stāvvieta. Tāpat tika prezentētas idejas par vides pieejamību, LU telpu rezervāciju vienotā sistēmā un LU fakultāšu "tuvināšanu" ar digitālo rīku palīdzību, beidzot ar jautājumiem par studijām, ikdienas darbību un digitalizāciju.

Visi Ideju laboratorijas dalībnieku priekšlikumi tika atzīti par noderīgiem Latvijas Universitātei. Par Ideju laboratorijas uzvarētājiem atzina divas labākās idejas: “Sistēma telpu īrei”, kura atvieglotu Universitātes telpu rezervāciju un ideja par LU telpu digitālo karti, kas atvieglos orientēšanos LU telpās viesiem un studentiem, attēlojot telpu plānu digitālajā kartē.

Savukārt Zināšanu agorā LU pētnieki un studenti stāstīja par dažādiem pētnieciskajiem darbiem Universitātē, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienā. Šajā pasākumā piedalījās ievērojami liels LU pētnieku skaits un tajā tika prezentēti 57 pētījumi, kas aktualizēja jautājumus par mikroorganismu kolekcijas attīstību, Saules sistēmu, nanomateriāliem, bioekonomiku, magnētiskiem paātrinātājiem, materiālu atmiņu, gēnu datiem, kā arī par risinājumiem demogrāfijas, dažāda veida izglītības, ekosistēmas un medicīnas jomās. Ar visiem Zināšanu agoras pētījumiem un to detalizētākiem apraktiem būs iespējams iepazīties LU mājaslapā.

Atslodzei no ideju ģenerēšanas pasākuma un pētījumu virpulim, pasākuma apmeklētāji iesaistījās “Road Games Quizz” spēlē, kurā bija jāpierāda cik labi dalībnieki pazīst galvaspilsētu Rīgu un Latvijas Universitāti.  

Vakara daļa tika atklāta ar īpašu LU Absolventu kluba rīkotu pasākumu ekspremjeru “cepināšanas” sarunu.

Diskusijā piedalījās ekspremjeri, LU absolventi: Laimdota Straujuma, Ivars Godmanis, Māris Kučinskis un Andris Bērziņš. Diskusiju vadīja Jānis Krīvēns jeb tautā zināms kā Krivenchy un Signe Bāliņa.

Diskusijas dalībniekiem tika uzdoti vairāki provokatīvi jautājumi par laiku, kad viņi ieņēma premjerministra amatu, tāpat tika uzdoti arī dažādi filozofiski jautājumi par viņu dzīvi un uzskatiem.

Ekspremjeriem, atbildot uz jautājumiem, bija iespēja izvēlēties kādu no kārtīm: veto kārts – nevēlos atbildēt; STOP kārts – ekspremjers var iejaukties cita ekspremjera diskusijā.

“Lai kā mums nav gājis, lai kā neesam cīnījušies, mums nebija savas valsts, bet tagad mums ir sava valsts, par ko mums ir prieks, gandarījums un laime,” diskusijas laikā stāstīja ekspremjers Ivars Godmanis.

Savukārt Laimdota Straujuma savu valdības laiku salīdzina ar Ferenca Lista  skaņdarbu “Nāc pie mums uz pestīšanas viļņiem”, kurā ir gan dažādi kāpinājumi, gan mierīgas skaņas, tāpat kā premjerministra darbā.

Ekspremjeriem bija iespēja atbildēt uz jautājumu – ja viņiem tagad būtu iespēja studēt LU, ko viņi studētu? Ekspremjers Andris Bērziņš atzina, ja būtu tāda iespēja viņš tāpat, kā agrāk studēt LU Vēstures un filozofijas fakultātē.

Ekspremjers Māris Kučinskis dalījās par sajūtām pēdējā valdības dienā: “Savas valdības pēdējā darba dienā man bija liela atvieglojuma sajūta, ka tu beidzot vari nomest visu pie malas un doties mājās pie ģimenes. Taču, jābūt gatavam, lai jau pēc laika atkal vāktu kopā komandu un dotos politikā.”

Savukārt pēc ekspremjeru diskusijas un ideju prāta vētrām patīkamu atslodzi apmeklētājiem sniedza mūzikas grupu “Jumprava” un “Musiqq” koncerts.

Paralēli lielajiem koncertiem norisinājās radio NABA rīkotās dejas pilnīgā klusumā jeb Silent Disco. Diskotēkā katram tika izsniegtas austiņas un tajā pēc izvēles varēja klausīties divu dīdžeju spēlētās dziesmas. LU radio NABA dīdžeji bija parūpējušies par mūzikas dažādību, uz vinila platēm skanēja gan latviešu mūzika, gan deju klubu mūzika.

LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienu organizēja Latvijas Universitāte. Tās norisi atbalstīja LU Studentu padome un LU Absolventu klubs. Pasākums tika realizēts projekta ,,LU Inovāciju granti studentiem’’ ietvaros.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU