“Ar papildu moduļu pieeju mēs mērķtiecīgi stiprinām tādu Latvijas Universitātes studiju vidi, kas ir balstīta starpdisciplinaritātē, inovācijās un starptautiski konkurētspējīgā pieejā. Šī iniciatīva mums palīdz sagatavot absolventus ar plašāku skatījumu, spēju savienot dažādas nozares un radīt jaunu pievienoto vērtību. Mēs apzināti veidojam studiju pieredzi, kas studentiem dod iespēju ne tikai iegūt kvalifikāciju, bet arī attīstīt domāšanas elastību un profesionālo daudzpusību,” norāda LU studiju prorektore prof. Kristīne Strada-Rozenberga.
Papildu moduļi 15 kredītpunktu apjomā tiek īstenoti kā daļa no ierobežotās izvēles (B) studiju kursiem, ko studenti apgūst galvenokārt priekšpēdējā studiju gada rudens semestrī. Šī pieredze gan paplašina studentu kompetenci, izvēloties profesionālo karjeru, gan paver plašākas iespējas studām maģistrantūrā. Par papildu modulī apgūtajām zināšanām un prasmēm studenti saņems arī LU mikroapliecinājumu.
Pieteikšanās papildu moduļiem notiks divās kārtās. Pirmajā kārtā (1.–14. aprīlis) studenti var izvēlēties sev vēlamo moduli, savukārt otrajā kārtā (17.–29. aprīlis) izvēli turpinās tie studenti, kuru izraudzītie moduļi neguva pietiekamu atsaucību, lai tos rudenī īstenotu. Viņiem būs iespēja pieteikties 2. kārtā piedāvātajos moduļos. Pieteikšanās notiks LU informācijas sistēmā (LUIS).
Papildu moduļu piedāvājums aptver plašu tematisko loku – no ilgtspējīgas pilsētvides attīstības, psiholoģijas un filozofijas līdz datu analīzei, uzņēmējdarbībai, finanšu pratībai, valodu tehnoloģijām, pedagoģijai un digitālajām inovācijām. Studiju process ir īpaši pielāgots studentiem, kam jau ir vismaz divu gadu studiju pieredze, bet var nebūt priekšzināšanu attiecīgajā jomā. Izraudzītais studiju saturs un metodika ir rūpīgi izstrādāti, lai viena semestra laikā studentiem nodrošinātu pilnvērtīgu papildinošu pieredzi.
Papildu moduļu pieeju LU ieviesa 2025./2026. akadēmiskajā gadā, piedāvājot 18 dažādus moduļus sešu bakalaura programmu studentiem. Šīs pieejas ieviešanu un attīstību koordinē LU Studiju inovāciju nodaļa. Pērn LU studentu vidū pieprasītākie moduļi bija saistīti ar mācību procesa dizainu, cilvēka uzvedības psiholoģiju un valodu tehnoloģijām.
Balstoties uz studentu izvēlēm un atsauksmēm, LU turpina pilnveidot moduļu saturu un organizatoriskos risinājumus. Šogad papildu moduļu pieeja tiek piedāvāta jau 15 bakalaura studiju programmu studējošajiem un viņiem būs iespēja apgūt kādu no 20 papildu moduļiem. Nākotnē plānots vēl vairāk paplašināt gan to bakalaura studiju programmu loku, kuru studenti varēs izmantot šo iespēju, gan arī piedāvāto moduļu klāstu.
Studenti aicināti sekot līdzi informācijai savā LU e-pastā, iepazīties ar pieejamo moduļu piedāvājumu un studiju programmas direktora apstiprinātajām izvēles iespējām. Plašāka informācija par pieteikšanos papildu moduļiem ir pieejama LU tīmekļvietnē.
Par papildu moduļu pieeju (major/minor)
Papildu moduļu (major/minor) pieeja ir standarts ASV augstākajā izglītībā, ko pēdējo 10–15 gadu laikā arvien aktīvāk ievieš arī Eiropas labākās universitātes. Tendenci virza starpdisciplinaritāte, darba tirgus prasības un studentu pieprasījums pēc elastīgām studiju iespējām.
OECD un Eiropas Komisijas analīze rāda, ka darba tirgus pieprasa dziļas zināšanas vienā jomā (major) un papildinošas prasmes citās (minor) – piemēram, datorzinātnes kombinācijā ar psiholoģiju, ekonomika – ar datu analītiku, inženierzinātnes – ar dizainu vai bioloģiju ar zināšanām uzņēmējdarbībā. Tendences rāda, ka inovācijas visbiežāk rodas tieši starpdisciplinārās jomās, un papildu moduļu pieeja ļauj studentiem veidot šādu kompetenču profilu. Starptautisko aptauju dati liecina, ka vairāk nekā 60% Eiropas studentu vēlas studiju laikā kombinēt dažādas jomas.
Programmas/papildu moduļa (major/minor) ieviešana Latvijas Universitātē ir viena no aktivitātēm Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalstītā projektā “Latvijas Universitātes iekšējā un ārējā konsolidācija” (Nr. 5.2.1.1.i.0/2/24/I/CFLA/007).
