DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
15. septembrī, 2020
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tieslietas

Augstākās tiesas priekšsēdētāja tikšanās ar apgabaltiesu priekšsēdētājiem

Lai apmainītos viedokļiem par tiesu sistēmā aktuāliem jautājumiem, Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs 14.septembrī uz tikšanos aicināja apgabaltiesu priekšsēdētājus. Šādas tikšanās turpmāk būs regulāras, apsverot iespēju veidot tiesu priekšsēdētāju konsultatīvo padomi pie Tieslietu padomes.

Sarunā diskutēts par Civilprocesa likuma 32.1panta turpmākās darbības nepieciešamību. Proti, vai pants par tiesvedībā pieņemtas lietas nodošanu citai tiesai lietas ātrākas izskatīšanas nodrošināšanai, kas likumā ieviests uz noteiktu laiku, nosakāms kā pastāvīga likuma norma. Augstākās tiesas vērojums, ka lietas pārsūtīšanas pamatojums ne vienmēr ir pietiekams un ne vienmēr sasniedz šī izņēmuma mērķi – paātrināt lietas izskatīšanu. Apgabaltiesu priekšsēdētāju viedoklis, ka šī iespēja būtu saglabājama, pielietojot to saprātīgi. Apsverams arī priekšlikums par procesa vienas puses piekrišanas nepieciešamību, tāpat norādāms par videokonferenču tehniskā nodrošinājuma attīstīšanu pirmās instances tiesās un apgabaltiesās.

Vēl viens jautājums, kam tika pievērsta uzmanība – par tiesnešu līdzdalību pašpārvaldes darbā. Augstākās tiesas priekšsēdētājs uzskata, ka nav pieņemami, ka vairāk nekā 180 tiesneši nav piedalījušies pēdējā tiesnešu neklātienes konferencē, kas ir tiesnešu pašpārvaldes augstākā institūcija. “Piedalīties pašpārvaldē ir tiesneša darba profesionālais pienākums – ne mazāk svarīgs kā lietu izskatīšana un spriedumu rakstīšana. Pašpārvalde ir instruments, caur ko tiesnešiem nodrošināt savu neatkarību, un, ja mēs neizmantosim šo savas pārvaldības instrumentu, mūsu vietā lems citi,” norāda Aigars Strupišs. Augstākās tiesas priekšsēdētājs apsver iespēju vērsties Tiesnešu ētikas komisijā pēc atzinuma, vai neattaisnota nepiedalīšanās pašpārvaldē nav arī tiesneša ētikas pārkāpums. 

Pārrunāti arī citi apgabaltiesu darba organizēšanā aktuāli jautājumi – par tiesnešu atlases kārtības piemērošanu apgabaltiesu līmenim, par aktīvāku reaģēšanu uz advokātu pieļautiem pārkāpumiem tiesu procesos, par tiesu kļūdām izpildrakstu izsniegšanā, Tiesu komunikācijas rokasgrāmatas piemēriem un citi jautājumi.

Tikšanā piedalījās arī Senāta Civillietu departamenta prieikšsēdētājs Normunds Salenieks un Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, virzot diskusijai priekšlikumus vienotas tiesu prakses labākai nodrošināšanai. 

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU