DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
10. septembrī, 2020
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Valsts prezidenta Egila Levita uzruna, atklājot vides objektu “Aspazija kāpās”

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Ilmārs Znotiņš, Valsts prezidenta kanceleja

Valsts prezidents Egils Levits šodien piedalījās vides objekta “Aspazija kāpās” atklāšanas pasākumā un savā uzrunā atzina: “Es gribētu izteikt vislielāko paldies Jūrmalas vēstures un mākslas biedrībai par šo iniciatīvu, jo, man jāsaka, līdzīgi kā Aspazija pati, esot sabiedriskā darbiniece, arī šie cilvēki ir sabiedriskie darbinieki, kuri gādā par to, lai Jūrmalas kultūrvēsture kļūtu visiem pieejamāka un kļūtu arī dziļāka, jo kultūrvēsture darbojas tad, ja to apzinās, ja to redz. Un tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai šo pilsētu padarītu vēl reljefāku, vēl interesantāku, nekā tā jau ir, ar šāda veida pienesumu. Liels paldies jums par to, ko darāt! Pateicos arī pilsētas vadībai, kas ir ļoti atvērta latviešu kultūrai.”

Dārgie draugi, jūrmalnieki!

Dārgie projekta autori, izpildītāji, māksliniece un arhitekte!

Pilsētas vadība!

Man ir liels gods būt šeit klāt un atklāt Aspazijas tēlu, jo Aspazija pieder pie Jūrmalas. Jūrmala ir ļoti īpatnēja Latvijas pilsēta, kur savijas kopā, kā jau Trukšņa kungs ar Aspazijas dzejoli teica, neatkārtojamā, unikālā daba un kultūra. Es nesen biju jaunajā “Kultūras kvartālā”, un tas ir ārkārtīgi svarīgs gan kultūras dzīvei, gan jūrmalniekiem. Es neizslēgšu arī rīdziniekus un citus Latvijas iedzīvotājus no tā, kas notiek un notiks šajā “Kultūras kvartālā”.

Jūrmala ir Aspazijas pilsēta. Aspazija šeit nodzīvoja sava mūža otro daļu. Es pieņemu, ka viņa pa šo ceļu nāca uz jūru, jo tas bija tuvākais ceļš. Tāpēc šeit turpmāk būs viņas skulptūra, lai mēs varam ar viņu sasveicināties, ejot garām. Aspazija ir viena no lielākajām latviešu personībām, daudzšķautņaina. Proti, literāte, par ko es tik daudz nerunāšu, jo visi zinām, ka viņa bija dzejniece un atstāja ļoti lielu mantojumu latviešu literatūrā, bet viņa vienlaikus bija arī sabiedriskā darbiniece un politiķe. Šos divus jēdzienus es dalu. Sabiedriskais darbinieks ir tas, kuru šodien varētu saukt par nevalstisko organizāciju pārstāvi, pilsoniskās sabiedrības darbinieku vai cilvēku, kurš veido viedokli sabiedrībā. Un to Aspazija darīja, it sevišķi sieviešu emancipācijas jomā, demokrātijas un Latvijas neatkarības jomā. To viņa darīja kā cilvēks, kuram bija sava vīzija par mūsu latviešu sabiedrību. Viņa bija arī politiķe, ievēlēta Satversmes sapulcē. Satversme darbojas arī mūsdienās, un pie tās savu darbu ieguldījusi arī Aspazija. Mēs viņas devumu tur varam sajust katru reizi, kad, piemēram, piedalāmies Saeimas vēlēšanās vai izmantojam kādas no savām tiesībām.

Es gribētu izteikt vislielāko paldies Jūrmalas vēstures un mākslas biedrībai par šo iniciatīvu, jo, man jāsaka, līdzīgi kā Aspazija pati, esot sabiedriskā darbiniece, arī šie cilvēki ir sabiedriskie darbinieki, kuri gādā par to, lai Jūrmalas kultūrvēsture kļūtu visiem pieejamāka un kļūtu arī dziļāka, jo kultūrvēsture darbojas tad, ja to apzinās, ja to redz. Un tas ir ārkārtīgi svarīgi, lai šo pilsētu padarītu vēl reljefāku, vēl interesantāku, nekā tā jau ir, ar šāda veida pienesumu. Liels paldies jums par to, ko darāt! Pateicos arī pilsētas vadībai, kas ir ļoti atvērta latviešu kultūrai.

Lai visiem veidojas jauks dialogs ar Aspaziju, garāmejot uz jūru!

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU