Viņas stāsts par nesuicidālu paškaitējumu ir pieejams gan īsajā versijā steidzīgajiem (https://youtu.be/gFkuY2q8vnk), gan garajā versijā, kas ļauj uzklausīt visu Annas pieredzi (https://youtu.be/x_-yCVvttc8). Ar otro stāstu rakstītā formātā var iepazīties Veselības ministrijas portālā ESparveselibu.lv (https://esparveselibu.lv/viss-ir-norma-nesuicidals-paskaitejums). Annas stāstu papildina arī psihiskās veselības speciālista – pusaudžu psihoterapeita Nila Konstantinova komentārs, kurš no sava profesionālā skatupunkta palīdz orientēties nesuicidāla paškaitējuma simptomos un sniedz ieteikumus par palīdzības meklēšanu gan pašam, gan paškaitējoša cilvēka draugiem vai tuviniekiem (https://esparveselibu.lv/nesuicidals-paskaitejums-vestule-nils-konstantinovs).
Atpazīt saslimšanu un savlaicīgi lūgt palīdzību
Viens no kampaņas “Viss ir Norm.a” mērķiem ir palīdzēt atpazīt dažādas psihiskās saslimšanas vai grūtības un mudināt savlaicīgi vērsties pēc palīdzības. Nesuicidāls paškaitējums galvenokārt ir saistīts ar ādas bojājumiem, piemēram, sevis griešanu, skrāpēšanu, sišanu, košanu, brūču, apdegumu vai apsaldējumu radīšanu, priekšmetu ievietošanu zem ādas, paštetovēšanos, matu plēšanu, bet var būt arī asu vai neēdamu priekšmetu norīšana, saindēšanās un cita pašievainojoša uzvedība.
“Visbiežāk paškaitējums ir veids, kā jauni cilvēki mēģina tikt galā ar sarežģītām emocijām. Anna ļoti spilgti stāsta, kā apslāpē savas dusmas vai mazina trauksmi, skrāpējot un durstot ādu – tās ir pieredzes, par kurām psihoterapeita kabinetā bieži runā arī citi jaunieši,” atzīst pusaudžu psihoterapeits Nils Konstantinovs. Viņš skaidro – lai arī reizēm paškaitējums var apvienoties ar citām mentālās veselības grūtībām, kā tas ir Annas gadījumā, tomēr pats par sevi tas nav ne slimība, ne diagnoze.
“Labā ziņa – lielākā daļa jauniešu to pamēģinās tikai vienu vai dažas reizes dzīvē un nekad vairs neturpinās. Taču dažiem, līdzīgi kā Annai, paškaitējums kļūs problemātisks vai pat veselībai bīstams veids, kā mēģināt tikt galā ar grūtībām. Lai arī sev pāri darīšana nebūt nenozīmē, ka jaunietis domās par pašnāvību vai vēlēsies izdarīt pašnāvību, tomēr tas paaugstina dažādus negatīvus riskus, tostarp pašnāvības iespējamību,” stāsta Nils Konstantinovs. Ja paškaitējumam ir tendence progresēt, tas var nonākt pie aizvien bīstamākām izpausmēm. Lielākais risks ir jauniešiem, kuri cieš arī no citām mentālās veselības grūtībām, piemēram, depresijas vai trauksmes. Risku paaugstina arī alkohola vai citu psihoaktīvo vielu lietošana, kā arī sarežģītas attiecības ar vecākiem, vienaudžiem un skolotājiem. Taču pats lielākais risks ir nesaņemt apkārtējo atbalstu, kad tas visvairāk nepieciešams.
Kā atzīst Nils Konstantinovs, reizēm vecāki gluži vienkārši neiedomājas, ka rētas uz rokām varētu būt griezumi, nevis kaķa skrāpējumi vai nobrāzumi. Vai, gluži pretēji, aktīvi nosoda pusaudzi par šādu rīcību, kaunina vai ļoti satraucas un draud ar kādiem biedējošiem risinājumiem. “Svarīgākais solis ir mēģināt saprast, kāpēc jaunietis to dara. Ja paškaitējums tiek veikts, lai saņemtu rūpes no apkārtējiem, tad bieži vien izrunāšanās un pieņemoša attieksme var palīdzēt to mazināt. Taču dažiem būs nepieciešams nopietnāks darbs ar kādu no mentālās veselības profesionāļiem, kurš specializējies darbā ar paškaitējošiem jauniešiem,” viņš piebilst.
Annas stāsts par nesuicidālu paškaitējumu (garā versija): https://youtu.be/x_-yCVvttc8
Pusaudžu psihoterapeita Nila Konstantinova atbildes vēstule Annai: https://esparveselibu.lv/nesuicidals-paskaitejums-vestule-nils-konstantinovs
“Viss ir Norm.a” pieredzes stāstiem gada garumā var sekot www.neesiviens.lv un Veselības ministrijas kontos sociālajos medijos:
https://www.facebook.com/VeselibasMinistrija
