Nenoliedzama vērtība mūsu zemē ir akmeņi un ļaužu saglabātie nostāsti par tiem. Tie aizrāvuši gan dzejnieku Ojāru Vācieti, gan arī novadpētnieku Ivaru Loginu, kuram pēdējo desmit gadu laikā izdevies apzināt daudzus zīmīgus akmeņus, to skaitā arī tādus, kas pelnījuši nopietnu zinātnisku izpēti.
Skolas gados radusies interese par vēsturi sākotnēji aizvedusi Ivaru Loginu uz Rīgas Pionieru pils arheologu pulciņu. Pirmā vasara, kurā iepazīta praktiskā arheoloģija, atstājusi neizdzēšamas atmiņas par izrakumiem Aizkraukles pilskalnā un Lībiešu upuralās, un, gadiem ejot, interese par vēsturi un novadpētniecību nav mazinājusies. Iepazīšanās ar dabas retumu krātuves dibinātāju Gunti Eniņu Ivaru Loginu aizvedusi vairākās interesantās Latvijas dabas vērtību apzināšanas ekspedīcijās.
Arī Ojāra Vācieša dzejā un apkārtnē akmeņi ir klātesoši. Pie dzejnieka mājās stāv divas bruģakmeņu kaudzes, kuras viņš par 25 rubļiem savulaik atpircis no ceļa strādniekiem un uzdāvinājis sievai Ludmilai. Jau vēlāk Ojārs uz šīm pašām kaudzēm pozē fotogrāfijai.
Brīžos, kad neraksta dzeju, Ojārs Vācietis vācis iežu un minerālu paraugus. Jau skolas gados viņš visai nopietni apsvēris iespēju studēt ģeogrāfiju, un interese par dabas procesiem saglabājusies visu mūžu. Minerālus meklējis tepat Latvijā, vēlāk arī Sibīrijā. No turienes minerālu paraugus sūtījis arī viņa skolas dienu draugs ģeologs Gunārs Grāvis. Vēlāk tie, ietīstīti avīžpapīrā, glabājās dzejnieka rakstāmgaldā – itin kā nevīžīgi, tomēr Vācietis raksta “šodien man jāiemācās runāt akmeņu valodā”.
Ieejas maksa: 2,00 EUR,
Skolēniem, studentiem, senioriem: 1,50 EUR.
