Tādējādi IZM neatkāpjas no iepriekš solītā par akadēmiskā personāla atalgojuma kāpinājumu.
Savukārt jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu augstskolu un koledžu pasniedzēju atalgojuma paaugstināšanas nodrošināšanai 2021.gadā un turpmāk ir iekļauts IZM prioritāro pasākumu sarakstā un izskatāms Ministru kabinetā vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta un gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.
“Algu paaugstināšana pedagogiem saskaņā ar apstiprināto grafiku paralēli veicamajām reformām ir IZM prioritāte, un izņēmums nav arī akadēmiskais personāls. Jāpiebilst gan, ka augstskolu autonomija ir vērojama arī akadēmiskā personāla atalgojuma politikas veidošanā. Amplitūda, kādā tiek noteikts atalgojums konkrētajam akadēmiskajam amatam, svārstās līdz pat 1000 eiro. Saskaņā ar pašu augstskolu sniegtajiem datiem, piemēram, asistenta tarifa likme ir no 3,1 un 11,6 eiro stundā, bet vidējā ienākumu amplitūda – no 194 eiro līdz 1308 eiro,” pauž izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.
IZM aicināja LIZDA pārstāvjus komunicēt ar augstākās izglītības iestāžu vadību, skaidrojot vienota atalgojuma politikas nepieciešamību vismaz vienas iestādes līmenī, savukārt akadēmiskā personāla karjeras pārskatīšana augstskolu reformas gaitā ļautu panākt, ka veidojas līdzīga situācija augstākās izglītības sektorā valstī.
No 2020. gada 1. septembra vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un interešu izglītības pedagogu zemākā darba algas likme tiek palielināta no 750 eiro līdz 790 eiro par likmi jeb 30 stundu darba nedēļu. Tajā pašā laikā pašvaldību vispārizglītojošo skolotāju vidējā algas likme 2019./2020.m.g. bija 831 eiro. Plašāk par to, kā veidojas skolotāju darba samaksa, iespējams iepazīties IZM tīmekļvietnē.
