Laini Kainaizi un Guntu Brakovsku vieno īpašas attiecības un mīlestība pret kokiem.
L. Kainaize daudzus gadus piedalījusies Imanta Ziedoņu vadītajā Dižkoku atbrīvošanas grupā, taču interese par kokiem un to apjūsmošana māksliniecei ir tuva jau kopš bērnības.
Izstādē „Koki. Dižkoki.” Dabas muzejā būs skatāmas L. Kainaizes gleznas eļļas tehnikā, tostarp senākie darbi „Ozols Vidzemē” (1993) un „Katrīnas liepas” (1993). Ekspozīcijas centrālā glezna būs „Jānis Jāņos” – veltījums dabas draugam, ornitologam, publicistam Jānim Brikmanim, kurš vērīgi un ar bijību licis ieklausīties un ielūkoties dabas norisēs dažādos gadalaikos. Vīrs, kurš turējis godā tautas tradīcijas. Viņa galvu rotā ozolzaru vainags.
„Mani koki aptver daudzus Latvijas novadus, piemēram, Zemgalē – „Zīlēnu osis”, pie dižā gleznotāja Ģederta Eliasa un viņa dzimtas mājām. Netālu no Rundāles Svitenes muižas teritorijā ir gleznots Svitenes dižozols „Svitenes dārzā”. Kurzemē – gleznota „Zviedru cepure”, kur karavīri sabēruši kalnu ar cepurēm un pēc tam iestādījuši liepu un ozolu. „Starp kastaņiem” ir tapis Aizputes baznīcas kalna pakājē pie Tebras upes. Latgalē – pie Rinkeviču mājām gleznoju „Vītolu”. Vidzemē – Ķeipenes apkārtnē tapuši „Ozols”, „Aleja ar gaismu” un netālajā Taurupē – „Taurupes ozoli””, stāsta māksliniece.
L. Kainaizes personālizstādes notikušas daudzviet Latvijā, arī Vācijā, Ukrainā, Lietuvā. Darbi eksponēti izstādēs Gruzijā, Uzbekistānā, Krievijā, Somijā, Nīderlandē, Francijā, Anglijā, Indijā, ASV.
Gleznotājas Guntas Brakovskas aizraušanās ir Latvijas ziemeļnieciskā daba, kas iedvesmo visos gadalaikos, bet īpaši saistoši māksliniecei ir Latvijas varenie dižkoki. Kopā ar Dabas retumu krātuves dibinātāju un vadītāju Gunti Eniņu apzināšanas un izpētes ekspedīcijās iepazīti daudzi dižkoki. Taču līdzās to apjūsmošanai un saglabāšanai, piedzīvota arī cilvēku vienaldzība, „zaļojošos milzeņus, kuri varētu iepriecināt vēl daudzas paaudzes, nozāģē”, ar nožēlu raksta G. Brakovska.
Starp gleznotajiem un zīmētajiem dižkokiem, G. Brakovskai visiedvesmojošākais ir Kaņepju dižozols – otrais resnākais Baltijas valstīs. Māksliniece gleznojusi Vidzemes tāļu reljefās pakalnes, Daugavu un Gauju, varenos mežu masīvus un atsevišķus kokus.
Izstādē apmeklētājus sagaidīs vītoli, priedes, oši, kastaņi, liepas un ozoli.
