Ministrs Pūce apliecināja, ka vides jautājumi ir iekļauti prioritārā ministrijas un valdības dienaskārtībā: “Zaļajai izaugsmei ir jābūt gan Latvijas, gan Eiropas Savienības ekonomikas atveseļošanas politikas centrā. Pasākumi virzībā uz klimatneitralitāti, paredzot ražošanas uzņēmumu modernizāciju, ilgtspējīgu mobilitāti un digitālo risinājumu plašāku izmantošanu, nodrošinās ekonomisko izaugsmi un radīs zaļās darbavietas. Tā ir virzība, par kuru aktīvi iestājos. Vienlaikus mums jārūpējas, lai atveseļošanas pasākumu īstenošana, kā arī pāreja uz klimatneitralitāti Latvijai būtu taisnīga un sociāli pieņemama.”
“Pasaules dabas fonds”, “Latvijas dabas fonds” un organizācijas “Zaļā brīvība” pārstāvji vērsa ministra uzmanību uz nepieciešamību Latvijas valdībai izmantot vides kritērijus, veidojot un īstenojot valsts atbalsta pasākumus Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai.
Vides organizāciju pārstāvji uzteica ministra aktīvo iesaisti starptautiski, pārliecinoši pārstāvot Latvijas klimata un vides politikas intereses. Taču šobrīd, kad pasauli skārusi Covid-19 pandēmijas krīze un nepieciešami ekonomikas sildīšanas pasākumi, nevalstiskās organizācijas vēlējās gūt apliecinājumu, ka vides un klimata jautājumi joprojām ir ministrijas stingra pozīcija arī nacionāla līmeņa politikas veidošanā.
Šī brīža dati liecina, ka ekonomisko aktivitāšu samazinājums COVID-19 pandēmijas rezultātā veicinājis siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un arī gaisu piesārņojošo vielu samazinājumu. Starptautiskā Enerģētikas aģentūra prognozē, ka emisijas pasaulē 2020. gadā samazināsies par 8% salīdzinot ar 2019. gadu. Lai tas nebūtu tikai īstermiņa efekts, ministrs sarunas laikā uzsvēra, ka Latvija iestājas par ambiciozāku klimata mērķu sasniegšanu, lai palielinātu ES SEG samazināšanas mērķi 2030. gadam līdz mīnus 55%.
Latvija ilgtermiņā atbalsta virzību uz klimatneitrālitāti samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas transportā, rūpniecībā un lauksaimniecībā. Tas prasīs pārmaiņas, kur vienlaikus ministrs saredz arī jaunas iespējas. Pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku ir iespēja Latvijas ekonomiskajai izaugsmei, attīstot jaunas “zaļās” industrijas. Izvirzot jaunus standartus, uzņēmējiem jādod plašākas iespējas attīstīties zaļās ekonomikas virzienā, uzsver ministrs Pūce. Tāpat sarunas dalībnieki sprieda par mehānismiem kā motivēt uzņēmumus un privātpersonas izdarīt videi draudzīgas izvēles, piemēram, transporta iegādē.
Vides pārstāvji un ministrs runāja arī par digitālo risinājumu sasaisti ar klimata jautājumiem, kam būs liela nozīme virzībā uz klimatneitralitāti. Arī Latvijai vēl straujāk jāizmanto digitalizācijas sniegtās iespējas, tostarp unikālās dabas ekspertu zināšanas būtu nepieciešams uzglabāt digitāli, kā arī, vides kontroli veikt vairāk izmantojot tehnoloģiju radītās iespējas.
