DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
02. jūlijā, 2020
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Kultūra
2
2

Okupācijas muzejs 6. jūlijā aicina pieminēt "Baigā gada" upurus

Latvijā padomju okupācijas pirmo gadu no 1940. gada 17. jūnija līdz 1941. gada jūlija sākumam mēdz dēvēt par “Baigo gadu”. Šajā apmēram gadu ilgajā posmā okupācijas vara politiskā režīma nomaiņu ieviesa ar smagām represijām pret Latvijas iedzīvotājiem. Līdzās masu deportācijai, ko sarīkoja 14. jūnijā, arī visa gada laikā notika Latvijas iedzīvotājiem aresti un  nogalināšana. Līdz šim ir zināms par vismaz 3745 Latvijas iedzīvotāju arestiem un 400 nogalināšanas gadījumiem.

Arestēto civiliedzīvotāju beztiesas nošaušana Centrālcietumā bija viens no pēdējiem komunistiskā režīma noziegumiem 1941. gadā. Īsi pirms okupācijas varas bēgšanas uz Padomju savienību, Valsts drošības tautas komisārs Semjons Šustins uzrakstīja rezolūciju uz apcietināto saraksta: „Sociālās bīstamības dēļ – visus nošaut“. Šie cilvēki bija arestēti dažas dienas pirms kara un tos vairs nevarēja paspēt aizvest uz Krieviju. Tā saucamais Šustina saraksts un arī otra sakasts, ko parakstījis čekas izmeklēšanas daļas priekšnieks Jānis Vēvers, tagad atrodas Latvijas Okupācijas muzeja krājumā.

Noziegums Centrālcietumā atklājās pēc padomju varas bēgšanas — 1941. gada 1. jūlijā, kad Rīgu ieņēma vācu karaspēks. 4. jūlijā, atrokot  divas bedres cietuma teritorijā,  tika atrasti 98 nošauti vīrieši, no kuriem drīz atpazina 69. Vienu vīrieti atrada vēlāk. Nogalināto cilvēku mirstīgās atliekas 6. jūlijā guldīja Rīgas Meža kapos, aizsākot veidot Balto krustu kapulauku. Informācijas par pārējiem nogalinātajiem nebija līdz 2013. gada Latvijas Okupācijas muzeja vēsturniecei Inese Dreimanei sāka savu pētījumu. Viņai ir izdevies uzzināt visu bojā gājušo vārdus, papildināt biogrāfiskas ziņas un iegūt lielākās daļas bojā gājušo cilvēku fotogrāfijas. Nogalināto vidū bija 78 latvieši, 7 krievi, 7 ebreji, 4 vācieši, 1 polis un 1 norvēģis. Vienā gadījumā tautība nebija nosakāma.

2006. gada novembrī Balto krustu kapulaukā atklāja memoriālu Ēna, ko projektēja arhitekte Marta Daugaviete un Somijas granītā iemiesoja tēlnieks Jānis Karlovs. Ik gadu 6. jūlijā Baltajos krustos un pēdējos gados arī Stūra mājā notiek atceres sarīkojumi. Šogad Latvijas Okupācijas muzejs aicina godināt nogalināto piemiņu ņemot vērā epidemioloģisko drošību un individuāli nolikt ziedus piemiņas vietā. Lai vairāk uzzinātu vairāk par čekas noziegumiem Latvijā, cilvēki aicināti apmeklēt muzeja izstādi Stūra mājā. 6. jūlijā pieejamas papildu gida vadītas tūres latviešu valodā plkst. 13.30, 14.30 un 16.30. Biļetes: https://www.bezrindas.lv/lv/izstade-cekas-darbiba-latvija-latviesu-valoda/6334/

Latvijas Okupācijas muzeja vietnē publicēta Meža kapu karte, kurā iezīmēta Balto krustu atrašanās vieta.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU