DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
02. jūlijā, 2020
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide

Barības trūkums - plēsīgo putnu izaicinājums

Dabā pastāv savi likumi un tiešsaistes kameras, kas uzstādītas pie piecām putnu ligzdām AS “Latvijas valsts meži” (LVM) apsaimniekotā purvā izglītojošā projekta “Putni un zvēri purvā” ietvaros, ļauj tos iepazīt un tuvoties dabai no cita skatupunkta, sniedzot iespēju novērot, pētīt un izprast likumsakarības. Šogad četrās no piecām ar kameru aprīkotajās ligzdās sagaidīti arī putnu mazuļi. Klinšu ērgļu ligzdā, kur pēdējās nedēļas laikā par mazo ērglēnu rūpējās vien mātīte, barības trūkums putnu jau izmedītajā apkārtnē bija iemesls mazuļa bojāejai. Cilvēku iejaukšanās ērgļa glābšanā un tā atgriešana savvaļā pēc rehabilitācijas, teritorijā ar nepietiekamu barības daudzumu, nebūtu attaisnojusies.

Jau no 23. jūnija klinšu ērgļu tēviņš Virsis, kurš ir galvenais barības piegādātājs, nav manīts ligzdā. Iespējams viņš ir gājis bojā. Viens pieaugušais putns nespēj pabarot mazuli. Mātīte Spilve, kuras galvenais uzdevums ir jaunā ērgļa sargāšana ligzdā, nespēja nodrošināt pietiekami daudz barības gan sev, gan mazulim,  jo ligzdas tuvākā apkārtne jau ir putnu izmedīta. Jaunā ērgļa bojā ejas iemesls ir tieši barības trūkums, kas ir dabiska parādība putnu un zvēru dzīvē.

“Mazais Klints neizturēja nedēļu bez pietiekamas barības. Kad mātīte Spilve atnesa gaļas gabalu, ērglēns jau bija bez spēka un bija skaidrs, ka viņš rītu nesagaidīs. Tagad mātītei Spilvei ir jādomā par savu izdzīvošanu, jāmedī tur, kur ir pieejama barība, jāuzkrāj spēki nākošajai ligzdošanas sezonai. Spilvei ir jāgaida atgriežamies tēviņš Virsis vai jāsagaida jauns tēviņš. Mani novērojumi liecina, ka jau augustā klinšu ērgļi sāk būvēt ligzdu nākošajam gadam. Vai ērgļi atkal izvēlēsies šo ligzdu, to rādīs laiks,” stāsta LVM vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis.

Iejaukšanās nav risinājums

LVM eksperts skaidro, ka jaunā ērgļa izņemšana no ligzdas nebūtu bijusi pareiza. Šādai darbībai arī būtu nepieciešama atļauja, tās saņemšana prasītu laiku un nebūtu pamatojama. “Mēs katru dienu gaidījām atgriežamies tēviņu. Zinot, ka mātīte Spilve uzturas ligzdas tuvumā, ērgļu mazuļa izņemšana no ligzdas signalizētu, ka esam tās postītāji. Šāda rīcība varētu izprovocēt ligzdas pamešanu. Ja jauno ērgli izņemtu no ligzdas naktī, tas būtu jāaudzina nebrīvē un jāpalaiž savvaļā jūlija beigās. Taču, vēl augustā un septembrī jaunos ērgļus joprojām baro pieaugušie putni, vairs ne ligzdās, bet gan plašākā apkārtnē. Ja konkrētajā purvā šogad barības nav pietiekami, jaunais ērglis tāpat neizdzīvotu,” skaidro Uģis Bergmanis.

Eksperts turpina, skaidrojot, ka lielākā daļa jauno plēsīgo putnu iet bojā galvenokārt jau pirmajā dzīves gadā. Klinšu ērgļi nav izņēmums. Savā pētījumu praksē viņam zināmi divi gadījumi, kad viņa gredzenotie klinšu ērgļi vēlāk tika atrasti beigti zem ligzdām. “Līdzīgu gadījumu atceros ar mazo ērgli, kad 2000. gada 5. jūlijā atradu beigtu pieaugušu mazā ērgļa tēviņu netālu no ligzdas (tēviņš tika atpazīts pēc gredzena, iepriekš tas tika noķerts ligzdošanas rajonā un apgredzenots). Tajā laikā ligzdā atradās mēnesi vecs jaunais ērglis, arī neizdzīvoja,” skaidro projekta vadītājs.

Klinšu ērgļu ligzdošanas sekmes Latvijā

Kopumā šis gads klinšu ērgļiem ir salīdzinoši sekmīgs - ieskaitot minēto ligzdu, kas aprīkota ar tiešsaistes kameru, sešās ligzdās ir jaunie ērgļi, divās no tām pat divi jaunie ērgļi! Divi jaunie ērgļi vienā ligzdā Latvijā ir novērojami 8,3 % sekmīgo ligzdošanas gadījumu, taču, ne katru gadu, tas ir liels retums.

“Kaut arī šīs ir skumjš notikums, priecāsimies par to, kas mums ir: Aizkujas mazo ērgļu ligzdā aug spēcīgs ērglēns. Aizkujas peļu klijānu ligzdā viens klijāns ir jau aizlidojis no ligzdas. Jaunākais klijāns vēl uzturas ligzdā, slimā acs ir pilnīgi sadzijusi. Gaidām arī atgriežamies Spilvi un otru ērgli,” tā Uģis Bergmanis.

LVM vides izglītības un izpētes projekta “Putni un zvēri purvā” ietvaros ikvienam interesentam ir iespējams tiešsaistē vērot pārmaiņas dabā un sekot līdzi putnu un zvēru aktivitātēm vienā no Latvijas ziemeļaustrumu reģiona purviem.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU