Pārkaršana
Vislielākais risks pārkarst ir mazuļiem līdz gada vecumam, kad bērni daudz atrodas ratiņos, kā arī vecāki bieži bērnus vadā ar mašīnu. Šajā vecumā termoregulācija nav tik labi attīstīta kā pieaugušajiem, līdz ar to bērniņi ātrāk pārkarst. Viens no pārkaršanas riska faktoriem ir nepiemērots apģērbs, mazāka šķidruma uzņemšana. Vecāki aizmirst karstā laikā bērnu padzirdīt vai zīdainīšus likt biežāk pie krūts.
Par pārkaršanu liecina: paaugstināta temperatūra; karsta, sarkana, sausa āda; paātrināta sirdsdarbība, var būt vemšana, galvassāpes vai reiboņi; smagākos gadījumos ir muskuļu vājums vai arī apziņas traucējumi; pavisam dzīvību apdraudošs simptoms ir krampji.
Bērna apģērbam ir jābūt elpojošam, vislabāk no kokvilnas. Pirmā palīdzība, ja šķiet, ka bērns ir pārkarsis: novilkt drēbes, kas karsē, un likt atvēsinošas kompreses, dot dzert. Vasarā noteikti ir jārūpējas par bērna ādas aizsardzību - jālieto saules aizsargkrēms.
Aizrīšanās
Katram vecuma posmam ir savi piemēroti ēdieni, ko bērns var lietot uzturā. Esot kopā, visiem pie svētku galda nereti mēdz būt situācijas, kad kāds ēdiena gabaliņš ir par lielu. Ja bērns ir aizrijies, ir jārīkojas operatīvi un jāpalīdz bērnam atklepot svešķermeni, lai atbrīvotu elpceļus. Visbiežāk aizrijas ar ēdienu (konfektes, gaļa, kauli/skrimšļi, dārzeņi/augļi, piens u.c. pārtikas produkti), bet iemesls var būt jebkas, jo bērni līdz piecu gadu vecumam mutē liek iekšā visu, ko var ielikt. Ja bērns spēj runāt, elpot un klepot, viņš jānomierina un jāiedrošina pastiprināt klepu, līdz svešķermenis ir evakuēts no elpceļiem. Ja bērns nespēj runāt, elpot un klepot, svešķermenis ir nosprostojis elpceļus, nekavējoties jāsniedz palīdzība!
Ūdens
Neapdomīga rīcība pie ūdens var beigties ar traģēdiju. Bērnus ūdens tuvumā nedrīkst atstāt bez uzraudzības. Kā sniegt pirmo palīdzību? Bērnu slimnīcas mājas lapā, sadaļā informācija pacientiem un ģimenēm, pieejams materiāls par to, kā vecākiem rīkoties traumu gadījumā un kā sniegt pirmo palīdzību:
https://www.bkus.lv/sites/default/files/editor/infografikas/pirma_palidziba.pdf
Uguns
Lai notiktu uguns nelaime, ir vajadzīgs vien mirklis, bet mēneši, lai ārstētos, un viss mūžs, lai sadzīvotu ar sekām. Biežākais apdeguma traumu cēlonis bērna vecumā ir kontakts ar karstiem šķidrumiem – tēju vai kafiju. Šādus apdegumus jeb applaucējumus parasti gūst bērni vecumā no dažiem mēnešiem līdz divu (retāk līdz trīs) gadu vecumam. Vasaras sezonā ir daudz no grila gūtu apdegumu. Uz visām pudelēm ar degošu šķidrumu ir rakstīts, kādiem jābūt drošības pasākumiem. Pudeles, kurās ir garaiņi, bieži vien eksplodē. To, ka liesmā nevajag liet eksplozīvus šķidrumus, jāiemāca pieaugušajiem un arī bērniem. Liesmas apdegumi ir tie, kas atstāj rētas, un tad bērni ir pakļauti operācijām. Īpaši bīstami ir otrās dienas ugunskuri, kuros ogles vēl ir ļoti karstas un bīstamas, lai arī pašiem šķiet, ka tas jau izdzisis.
Ceļu satiksmes negadījumi
Aizvadītājā diennaktī Bērnu slimnīcā tika nogādāti pieci bērni, kuri cietuši ceļu satiksmes negadījumā. Visi bērni bijuši vienas ģimenes locekļi vecumā no 8 līdz 14 gadiem. Bērnu veselības stāvoklis ir vidēji smags, bet stabils. Vēršam uzmanību uz to, ka divi no bērniem automašīnā nebija piesprādzēti ar drošības jostām. Atgādinām, bērniem obligāti ir jābūt piesprādzētiem automašīnās un jālieto svaram un augumam atbilstoši drošības sēdekļi.
Par Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu
Mēs ārstējam, aprūpējam, mācām un iedvesmojam, lai bērniem būtu veselīgāka un iespējami pilnvērtīgāka dzīve. Mūsu vīzija ir kļūt par starptautiski atzītu ārstniecības, izglītības un zinātnes centru, kas sniegtu kvalitatīvākos ārstniecības pakalpojumus Latvijā un Baltijā. Mēs vēlamies būt pacientam droša un vecākiem draudzīga vieta, kur ik brīdi var just mūsu vērtības – uzticamību, godīgumu, cieņu, attīstību un dedzīgumu.
Ik gadus vairāk nekā 30 000 pacientu stacionārā un vairāk nekā 160 000 ambulatori saņem ārstniecības un aprūpes pakalpojumus. Slimnīca nodrošina valsts apmaksātu ārstniecības pakalpojumu sniegšanu bērniem ambulatori (poliklīnika, daudzfunkcionālais korpuss) un stacionārā neatliekamās, steidzamās un plānveida palīdzības apjomā, piedāvājot arī maksas pakalpojumus.
