DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
16. jūnijā, 2020
Lasīšanai: 7 minūtes

Pašvaldības atklātā vēstulē vēršas pie Valsts prezidenta

2020.gada 10.jūnijā Saeimā pieņemts likums “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, kas turpmāk paredz Latvijā izveidot 42 pašvaldību administratīvās teritorijas, kurās īstenot vietējo pārvaldi.

Uzskatām, ka pieņemtais likums ir nekvalitatīvs, nepietiekami argumentēts un atbilstoši šim likumam paredzēts īstenot nedemokrātiski virzītu administratīvi teritoriālo reformu (turpmāk – ATR). Jau kopš brīža, kad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (turpmāk – VARAM) ministrs uzsāka darbu pie ATR īstenošanas, pašvaldības iebilda pret tās īstenošanu tādā veidā, kādā tas tika darīts.

ATR likuma pieņemšanas gaita parāda, ka dialogs ar vietējo pašvaldību iedzīvotājiem ir bijis nekvalitatīvs; valdība nav spējusi atbildēt uz pašvaldību politiķu un Saeimas deputātu jautājumiem - kā jaunais dalījums nodrošinās labāku visas valsts un katras tās teritorijas attīstību un kā novērsīs nomales efektu.

Nesaņemot atbildes uz būtiskiem jautājumiem, vēršam uzmanību uz šādiem galvenajiem iebildumu aspektiem:

  1. izstrādātā ATR modeļa ieviešana norit vienas ministrijas paspārnē atrauti no citām nozarēm. Tai iztrūkst padziļināta un kompleksa, vienota skatījuma uz būtiskiem aspektiem, kas iestāsies ikdienā “pēc reformas”.
  2. Iztrūkst detalizēta analīze jeb novērtējums par līdzšinējās teritoriālās reformas ieguvumiem un trūkumiem – attiecīgi lielāko pilsētu pašvaldību grupā, lielo novadu grupā un mazo novadu pašvaldību grupā, uz kā pamata balstītos šī reforma kā “problēmu” risinājums.
  3. Uz likuma iesniegšanas brīdi sagatavotie apvienojamo pašvaldību profili saturēja būtiskas kļūdas, savukārt likuma izskatīšanas gaitā izveidotajām jaunajām administratīvajām teritorijām šādi profili netika izveidoti, kaut arī no pašvaldību puses tas tika prasīts.
  4. Likuma virzības gaitā pat netika pieļauta brīvprātības principa realizācija teritoriālās reformas koncepta īstenošanā;
  5. Trūkst reformas mērķu sasaistes ar ES finansējuma pārdali vai pretendēšanu uz tiem. Noteikumiem būtu jābūt skaidri definētiem pirms ATR ieviešanas.
  6. Visa plānotā ATR virzīta uz urbanizāciju nevis, kā to iesaka arī Pasaules bankas pārstāvji – uz decentralizētu infrastruktūru. Iedzīvotāju migrācija, uzņēmējdarbības attīstība jābalsta uz sakārtotu infrastruktūru un nodrošinātiem pakalpojumiem visā teritorijā vienmērīgi, nevis mākslīgi stimulētu un veicinātu urbanizāciju.
  7. Likuma virzības gaitā mērķtiecīgi ignorēts un netika izvērtēts ne Latvijas Zinātņu akadēmijas konsīlija ziņojums1, ne Eiropas Padomes (EP) Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Vietējo pašvaldību palātas ziņojuma projektā konstatētais2. ATR likumprojekts nesniedz atbildes kā tiks uzlabota iedzīvotāju labklājība un uzņēmējdarbības attīstība teritorijā.
  8. Ignorēts EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Vietējo pašvaldību palātas prezidenta Gzavjē Kadorē (Xavier Cadoret) aicinājums Latvijas varas iestādēm atlikt ATR likumprojekta pieņemšanu Covid-19 pandēmijas laikā, jo attālinātā  darba režīmā nav iespējams nodrošināt pilnvērtīgas diskusijas ne Saeimas komisiju sēdēs, ne Saeimas plenārsēdēs.
  9. Likuma virzība Saeimā netiek apturēta arī pēc Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2020. gada 15. maija sprieduma lietā Nr. 2019-17-05, lai nodrošinātu pienācīgu konsultēšanos;
  10. VARAM konsultācijas par ATR ar pašvaldībām pirms likuma iesniegšanas Saeimā veica formāli, kā vēlāk izrādījās - arī pārkāpjot normatīvos aktus.
  11. Pēc Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas apturēšanas, daudzas pašvaldības, baidoties no VARAM represijām iedzīvotāju aptaujas nerīkoja. Savukārt rīkotajās aptaujās apkopotais viedoklis tika klaji ignorēts, piemēram,  Saulkrastu un Varakļānu novadu gadījumos.

Likumprojekta izskatīšanai Saeimā izveidota īpaša komisija - Administratīvi teritoriālās reformas komisija, kuras vadība tika uzticēta VARAM parlamentārajam sekretāram Artūram Tomam Plešam, radot bažas par interešu konflikta esamību un parlamentārās kontroles neievērošanu. Izveidotajā komisijā netika pārstāvēta desmitā daļa no Saeimas deputātiem – pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuriem nav bijusi iespēja pilnvērtīgi piedalīties diskusijā par ATR.

VARAM konsultācijas par ATR ar pašvaldībām veica formāli un ne ministrs, ne viņa konsultanti nespēja atbildēt uz būtiskiem pašvaldību domju deputātu jautājumiem. Solījumi tikties ar visu novadu iedzīvotājiem, netika izpildīti. Arī likumprojekta izskatīšanas laikā Saeimā  gan VARAM ministrs Juris Pūce, gan Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs pauda viedokli, ka ATR ir labi sagatavota un izdiskutēta ar pašvaldību deputātiem un iedzīvotājiem. Gan ministrs, gan komisijas vadītājs runāja vispārīgās frāzēs un atbildes uz konkrētiem jautājumiem nesniedza. Tika pausti demagoģiski izteikumi par to, cik neapmierinošs ir pašreizējais pašvaldību sniegums. Likuma izskatīšana Covid-19 pandēmijas laikā attālinātā režīmā nenodrošināja pilnvērtīgas diskusijas ne Saeimas komisiju, ne plenārsēdes laikā. Diskusijas par ATR Saeimas plenārsēdē tika ierobežotas, samazinot deputātu debašu laiku.

Ar pašvaldību un iedzīvotāju pretenzijām par ATR likumprojektu un tā izskatīšanas procedūru pašvaldību domes vairākkārt ar vēstulēm un iesniegumiem vērsās pie Jums, pie Saeimas frakcijām un komisijām, Ministru kabinetā, gan VARAM, diemžēl atbildes bija sausi formālas, vai vispār atbildes netika saņemtas. Pašvaldībām, ir absolūti nepieņemami, ka valstī faktiski nedarbojas demokrātijas pamatprincipi, jo vietējo pašvaldību un iedzīvotāju viedokļi netiek ņemti vērā.

Ņemot vērā minēto, un to, ka vēl pastāv iespēja uzlabot likuma kvalitāti, iekļaujoties ATR termiņos, un to, ka Jūs esat ne tikai Latvijas valsts prezidents, bet arī jurists un politologs, kurš ir bijis pirmais Latvijas tiesnesis Eiropas Cilvēktiesību tiesā un Eiropas Savienības tiesā, piedalījies Latvijas tiesību sistēmas attīstīšanā, īpaši valststiesību, cilvēktiesību un demokrātijas jautājumos, kā arī esat saņēmis “Cicerona” balvu par augstu tiesiskuma kritēriju aizstāvēšanu, lūdzam  izmantot Jūsu, kā Latvijas valsts prezidentam Satversmē noteiktās tiesības un neizsludināt 2020.gada 10.jūnijā Saeimā pieņemto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, nodot to otrreizējai caurlūkošanai Saeimā, kā arī uzdot Saeimai steidzami izvērtēt Latvijas Zinātņu akadēmijas konsilija ziņojumā uzskaitītos trūkumus ATR īstenošanai, aicināt Saeimu nodrošināt demokrātijas principiem un Eiropas Vietējo pašvaldību hartas prasībām atbilstošu konsultēšanos ar novadu iedzīvotājiem.

1 http://www.lza.lv/images/stories/nodalas/ATR%20zinojums_LZA.pdf

2 https://www.coe.int/en/web/congress/-/fact-finding-mission-to-latvia-monitoring-committee-concerned-about-the-conditions-of-implementation-of-territorial-reform

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU