DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
12. jūnijā, 2020
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Atklātā vēstule
TĒMA: Satiksme
7
7

Latgales pasažieru pārvadātāji atklātā vēstulē vēršas pie Kariņa un Linkaita

Latgales reģiona pasažieru pārvadātāju Biedrības “Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācijas” biedri - AS „Rēzeknes autobusu parks”, SIA „Daugavpils autobusu parks” un SIA „Dautrans” – nodrošinās pilnībā pārvadājumus Latgalē.

Jebkura, gan Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācijas (turpmāk – LPPA) prezidenta I. Ošenieka, gan Vidzemes plānošanas reģiona pašvaldību vadītāju publiski paustās norādes par nekvalitatīvi izstrādātu Konkursa nolikumu, kā arī par nevienlīdzīgām iespējām pārvadātāju starpā neiztur nekāda veida kritiku. Konkursa procedūra ir noritējusi atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kā arī tikai un vienīgi likums sevī ietver noteiktu kārtību, kādā tiek izvērtēta kā konkursu dokumentācija, tā arī šāda konkursa rezultāti.

  1. 2019.gada 9.jūlijā Sabiedriskā transporta padomes sēdē tika saskaņots nolikums atklātam konkursam “Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā”, id.Nr. AD 2019/7, (turpmāk – Konkurss), septiņiem sēdes pārstāvjiem balsojot PAR, savukārt diviem – atturoties. Sabiedriskā transporta padome saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma 5.panta pirmās daļas 3.punktu nozari uzraugošā iestāde, kuras kompetencē ir lemt par sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanu reģionālās nozīmes maršrutos un kuru pārstāv Satiksmes ministrijas, Autotransporta direkcijas un plānošanas reģionu pārstāvji. Savukārt paša Konkursa rīkošana pamatojama ar koncepciju “Reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta attīstības koncepcija 2021–2030” (turpmāk – Koncepcija) un Ministru kabinetā izskatīto informatīvo ziņojumu “Par reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta pakalpojumu attīstību 2021.-2030.gadam” (turpmāk arī – Ziņojums). Attiecīgi informācija par Koncepciju pārvadātājiem bija pieejama jau no 2017.gada, kur ilgākā laika periodā Konkursa rīkotājs, tas ir, Valsts SIA “Autotransporta direkcija” (turpmāk – Pasūtītājs) uzklausīja dažādus viedokļus un ieteikumus. Jāuzsver arī, ka minētais aspekts, proti, tas, vai Konkursa noteikumi ir saskaņoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tika ietverts LPPA ietilpstošo pārvadātāju sagatavotajā iesniegumā Iepirkumu uzraudzības birojam (turpmāk – IUB), par ko cita starpā 2019.gada 11.novembrī tika pieņemts lēmums – iesniegums šajā daļā tika atzīts par nepamatotu. Kā norāda Iepirkumu uzraudzības birojs lēmumā, Sabiedriskā transporta padome ir sniegusi savu akceptu Konkursa nolikumā iekļautajām prasībām, ir informēta par veiktajiem grozījumiem un par Konkursa gaitu kā tādu. Tādējādi iesniegumu izskatīšanas komisijai vēl jo vairāk nav nekāda pamata attiecīgās prasības apšaubīt, turklāt tas, vai veiktie grozījumi ir vai nav saskaņoti Sabiedriskā transporta padomē, jebkurā gadījumā nerada nekādas tiesiskas sekas pretendentam kā Konkursa dalībniekam. Jāuzsver, ka minētais IUB lēmums šajā daļā netika apstrīdēts tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā.
  2. Publisko iepirkumu likuma 68.panta otrā daļa nosaka termiņus, kādos ieinteresētajiem pretendentiem bija iespējams iesniegt sūdzību IUB par atklāta konkursa dokumentācijā iekļautajām prasībām. LPPA biedri, kā arī citi pārvadātāji iesniedza vairākus iesniegumus IUB, kopā liekot IUB izvērtēt 38 punktus no Konkursa nolikuma. Jāvērš uzmanība, ka ar 2019.gada 11.novembra IUB lēmumu 35 no minētajiem punktiem tika atzīti kā nepamatoti no iesniedzēju puses, savukārt nepilnības attiecībā uz trim aspektiem, uz kuriem IUB vērsa Pasūtītāja uzmanību, tika novērstas.
  3. Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 72.panta pirmo daļu IUB lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Administratīvajā rajona tiesā tika iesniegti divi pieteikumi: viens no LPPA biedriem, otrs no SIA “Sabiedriskais autobuss”, taču šie pieteikumi būtībā neskāra nevienu no punktiem, par ko šobrīd izskan skaļi iebildumi. Jebkurā gadījumā 2019.gada 30.decembrī Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams pieņēma lēmumu, ar kuru noraidīja pieteicēju lūgumus par pagaidu noregulējuma piemērošanu; 2020.gada 4.februārī Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments pieņēma lēmumu, ar kuru noraidīja pieteicēju blakus sūdzības par pagaidu noregulējumu; kā arī 2020.gada 29.maijā Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nams pasludināja spriedumu, ar kuru noraidīja pieteicēju pieteikumus pēc būtības. Šobrīd gan rajona tiesas, gan Senāta pozīcija ir pausta diezgan viennozīmīgi, atzīstot apstrīdētos Konkursa nolikuma punktus par atbilstošiem tiesību aktiem gan nacionālā, gan Eiropas Savienības līmenī.
  4. Pretendenti Konkursa laikā uzdevuši vairāk nekā 320 jautājumus, tomēr tas nekādā veidā nenorāda uz to, ka Konkursa nolikums ticis sagatavots nekvalitatīvi, bet gan uz to, ka pretendenti izmantojuši tiem Publisko iepirkumu likuma 36.panta otrajā daļā piešķirtās tiesības, tas ir, lūgt skaidrot iepirkumu procedūras dokumentos ietvertās prasības, kuras ieinteresētajiem pretendentiem nav skaidras vai izprotamas. Pasūtītājs uz visām ieinteresēto pretendentu jautājumiem ir sniedzis pamatotas atbildes, ar kurām ir izskaidrojis neskaidros jautājumus. Faktu, ka no pasūtītāja puses iepirkumu procedūras dokumentācija ir sagatavota kvalitatīvi, vienlaikus apliecina tas, ka tik apjomīgā iepirkumu procedūrā tikai divreiz ir veikti labojumi. Ja iepirkumu procedūras nolikums būtu sagatavots nekvalitatīvi un būtu nepieciešamas būtiskas izmaiņas ietvertajās prasībās, pasūtītājam būtu nācies pārtraukt iepirkumu procedūru, gan pēc iepirkumu uzraudzības biroja pieņemtā lēmuma, gan pēc saņemtajiem  jautājumiem no ieinteresētajiem pretendentiem. Tādējādi uzdoto jautājumu skaits liecina vien par iepirkuma apjomu un to, ka ir ļoti liels ieinteresēto pretendentu loks, kas loģiski ved arī pie secinājuma, ka ne visi var būt uzvarētāji Konkursā. Papildus attiecībā uz grozījumu veikšanu jāpiemin, ka vieni no Pasūtītāja veiktajiem grozījumiem bija pašas LPPA ierosināti, proti, tie bija par piedāvājumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu, lai pretendenti varētu kvalitatīvi sagatavot piedāvājumus. Līdz ar to secināms, ka tajā skaitā LPPA pārstāvētajiem ieinteresētajiem pretendentiem bija vairāk kā skaidri Konkursa nosacījumi, kā arī vienlīdzīgas tiesības iesniegt prasībām atbilstošus piedāvājumus Konkursā.
  5. No LPPA izskanējis apgalvojums, ka iepirkumu procedūrā bija daudz nebūtisku prasību, par kurām tika piešķirti punkti, kā piemēru minot “par nopietnu konkursa vērtēšanas sastāvdaļu nevar atzīt, ka pretendentam jāiesniedz apraksts par braukšanas uzsākšanas un bremzēšanas vienmērīgumu, lai neapdraudētu pasažieru drošību, veselību un nesagādātu pasažieriem neērtības”. Piemērā minētā prasībā ir pretendentu piedāvājuma tehniskā piedāvājuma sastāvdaļa, kura ir jāizpilda, lai piedāvājumi atbilstu iepirkumu procedūras prasībām. Tomēr jāuzsver, ka par šo tehniskā piedāvājuma sastāvdaļu netika piešķirti punkti, līdz ar to I. Ošenieka pieminētās nebūtiskās prasības nevarēja ietekmēt pretendentiem piešķiramo punktu skaitu. Tomēr visbūtiskāk ir tas, ka tiesiskais regulējums paredz ieinteresētā pretendenta tiesības un iespējas vērsties IUB, lai panāktu nepamatotu prasību izslēgšanu no iepirkuma dokumentācijas. Attiecībā uz minētajām prasībām jāatkārtojas par to, ka IUB tika izskatīts arī šāds punkts. IUB lēma, ka LPPA ietilpstošo pārvadātāju iesniegums šajā daļā bija nepamatots, proti, prasības ir atbilstošas Publisko iepirkumu likumam, kā arī citiem regulējošajiem gan nacionālajiem, gan Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem. Savukārt tiesā IUB lēmums šajā daļā netika nepārsūdzēts.
  6. Nav saprotams apgalvojums par to, ka iepirkumu procedūra no valstiskā viedokļa neesot saimnieciski izdevīga, ņemot vērā, ka LPPA šobrīd pārstāv tikai konkrētus pašvaldību pārvadātājus, kuri Konkursā piedāvāja visdārgākās cenas. Ja par saimnieciski neizdevīgu tiek pozicionēts apstāklis, ka tiem pretendentiem, kuri nav uzvarējuši iepirkumā, būs jāpārdod vai jānoraksta autobusi, tad rodas jautājums vai saimnieciski izdevīgāk LPPA prezidenta ieskatā būtu vispār nesludināt Konkursu, bet tieši piešķirt līgumus esošajiem pārvadātājiem? Saprotams, ka šāda rīcība būt pretrunā Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumam, Publiskā iepirkuma likumam, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes (EK) 2007.gada 23.oktobra regulai Nr. 1370/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70
  7. Papildus jāuzsver, ka arī līdz šim izskanējušais arguments par 40% piedāvājumu diskvalificēšanu un 11 sūdzību iesniegšanu liecinot par nekvalitatīvu Konkursa nolikumu, ir absurds apgalvojums. Vienīgi Iepirkumu uzraudzības birojs ir tā iestāde, kas ir kompetenta vērtēt to, vai Konkursa gaitā ir ievērotas publiskos iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasības. Jebkuram pretendentam Publisko iepirkumu likumā noteiktajā termiņā bija tiesības iesniegt sūdzību IUB, tomēr, ņemot vērā, ka sūdzību izskatīšanas sēde vēl nav noteikta un lēmums vēl nav pieņemts, tad ir arī pāragri spriest par to, cik no iesniegtajām sūdzībām ir patiešām pamatotas. Tikai un vienīgi IUB ir tā kompetentā iestāde, kas šobrīd ir tiesīga izvērtēt Konkursa rezultātus tajās Konkursa daļās, kur sūdzības ir iesniegtas.
  8. Par publiskajos plašsaziņas līdzekļos pieejamo informāciju, kurā LPPA paudusi aicinājumu pārtraukt konkursu, norādām, ka atbilstoši Publisko iepirkumu likuma  24.panta otrajai daļai, veicot iepirkumu, tiek izveidota iepirkumu komisija, kas arī pieņem lēmumus attiecībā par Konkursu. Personas ārpus iepirkumu komisijas nevar pieņemt lēmumus par konkursa pārtraukšanu, atcelšanu utt. Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 11. panta trešajai daļai, Pasūtītājs paredz paredzamo līgumcenu pirms publikācijas iesniegšanas par konkursu, līdz ar to atbildīgajām ministrijām, kā arī Ministru kabinetam bija zināmas maksimālās izmaksas, kas jāieplāno no valsts budžeta turpmākajiem 10 gadiem, lai varētu noslēgt Konkursa rezultātā paredzamos līgumus.
  9. Papildus vērtējot izskanējušo Konkursa pārtraukšanas varbūtību, jāvērš uzmanība uz Eiropas Komisijas 2016.gada ziņojumu par Latviju 50.lpp., (pieejams: http://ec.europa.eu/europe2020/pdf/csr2016/cr2016_latvia_lv.pdf). Ziņojumā pausts, ka, vērtējot publiskā iepirkuma pārtraukšanas pamatojuma objektivitāti, jāievēro pārtraukšanas apstākļu konteksts ar procedūras stadiju, it īpaši jau tad, kad piedāvājumi ir atvērti. Tieši tad var rasties nepārvarams kārdinājums pasūtītājam kļūt favorītiskam savos lēmumos un tikai formāli izmantot atsauces uz saimniecisku rīcības brīvību. Šobrīd no informācijas plašsaziņas līdzekļos izskatās, ka aktīvi tiek lobēti konkrēti pašvaldību uzņēmumi, šādām lobēšanas darbībām nevajadzētu ietekmēt tiesiski organizētu iepirkuma procedūru, uz kuru attiecināmi noteikti normatīvie akti, it īpaši tad, kad piedāvājumi ir atvērti un rezultāti pieņemti.
  10. Vēlamies pievērst Jūsu uzmanību uz to, ka Ministru prezidentam adresētā 2020.gada 5.jūnija vēstule Nr.83 no LPPA viennozīmīgi nepauž visu biedru viedokli (piemēram, tādu kā Liepājas autobusu parks AS, Nordeka AS, Rēzeknes autobusu parks AS, Daugavpils autobusu parks SIA, Talsu autotransports AS, Dautrans SIA). Lēmumu par vēstules sagatavošanu un saturu pieņēma asociācijas valde, kuras sastāvā ir deviņi valdes locekļi, tai skaitā LPPA prezidents Ivo Ošenieks un sešu pārvadājumu uzņēmumu valdes locekļi, kuriem Konkursa rezultāti nav bijuši labvēlīgi, tajā skaitā Tukuma Auto SIA, kuram līguma slēgšanas tiesības piešķirtas tikai vienā no septiņām iepirkuma daļām, uz kurām tas bija pieteicies. Rezultātā ir izveidojies interešu konflikts starp asociācijas valdi un pārējiem asociācijas biedriem, kuri uzvarēja konkursā.  Būtiski, ka iepriekšminēto LPPA vēstuli Nr.83 nekādā gadījumā nevar uzskatīt par objektīvu biedrības viedokli, jo vēstule aizstāv to ieinteresēto valdes locekļu intereses, kuru pārstāvētie uzņēmumi ir zaudējuši konkursā. Jebkurā konkursā būs zaudētāji, kuri nebūs apmierināti ar rezultātiem un kuriem būs finansiāli zaudējumi sakarā ar transporta pārdošanu vai norakstīšanu, tomēr jāatgādina, ka tādas sekas ir jebkuram ievērojamam konkursam, kurā ir plašs ieinteresēto pretendentu loks.

AS „Rēzeknes autobusu parks” Valdes loceklis – prokūrists Vasilijs Smuļs

SIA „Daugavpils autobusu parks” Valdes loceklis Sergejs Mihailovs

SIA „Dautrans” Valdes loceklis Aleksandrs Ignatjevs

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU