DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
08. jūnijā, 2020
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Izglītība

Prof. Indra Odiņa: Zināšanām bagātai sabiedrībai nepieciešami profesionāli skolotāji

FOTO: Toms Grīnbergs

Latvijā skolotāju vidējais vecums ir 48 gadi, savukārt 51% Latvijas skolotāju ir vecāki par 50 gadiem. Tas nozīmē, ka Latvijai nākamajā desmitgadē būs jānomaina katrs otrais skolotājs no pašlaik pieejamā skolotāju darbaspēka, liecina skolotāju aptaujas rezultāti  Starptautiskā mācīšanas un apguves pētījumā (TALIS). Lai kļūtu par zināšanām bagātu sabiedrību, ir nepieciešami zinoši un profesionāli skolotāji. Jaunveidojamā profesionālā bakalaura studiju programmā “Skolotājs” ar 12 apakšprogrammām piecās mācību jomās, tostarp, Dabaszinātnes, Matemātika, Sociālā un pilsoniskā, Tehnoloģijas, Valodas, ir elastīga iespēja  studējošiem paplašināt kvalifikāciju, kas ļaus viņiem īstenot pilnas slodzes darbu. Jaunā programma kopumā piedāvā 102 izvēles.

Svarīga sasaiste ar darba devējiem


Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD, 2018) veiktā pētījuma dati liecina, ka skolotāja profesija bijusi pirmā karjeras izvēle 74% Latvijas skolotāju un 67% skolotāju OECD valstīs, kas apliecina nepieciešamību pēc integrētās pieejas skolotāju izglītībā, piedāvājot apgūt skolotāja profesiju jau pēc vidusskolas beigšanas. Atbildot uz jautājumu par to, kādu iemeslu dēļ viņi izvēlējās šo profesiju, vismaz 93% Latvijas skolotāju apgalvojuši, ka šo profesiju izvēlējušies, lai sekmētu bērnu attīstību vai sniegtu savu ieguldījumu sabiedrības attīstībā. Tādejādi darba devēji un nozaru organizācijas arī turpmāk tiks iesaistīti studiju programmas pilnveidē, ņemot vērā darba tirgus un nozares attīstības tendences.

Pirmkārt, jaunās studiju programmas prakses un studiju kursu īstenošana sadarbībā ar darba devējiem ir daļa no kvalitātes nodrošināšanas būtiskām sastāvdaļām. Jau pēc pirmās prakses skolā studentiem ir iespēja uzsākt darbu skolā nepilnā slodzē, bet pēc studiju beigām absolventiem ir iespēja turpināt savu profesionālo darbību izglītības iestādēs. Līdz ar to arī darba devēji ir ieinteresēti veidot sadarbību, lai piesaistītu jaunus skolotājus.

Otrkārt, noslēguma pārbaudījumos profesionālo studiju noslēguma pārbaudījumu komisijas priekšsēdētājs un vairāk kā puse no komisijas sastāva ir nozares profesionālo organizāciju vai darba devēju pārstāvji. Rezultātā darba devējiem ir iespēja ne tikai piesaistīt jaunos skolotājus savās izglītības iestādēs, bet arī līdzdarboties, piedaloties valsts pārbaudījumu komisijas darbā, izvērtējot studentu profesionālo darbību un kompetenci, tādējādi uzņemoties līdzatbildību par jauno speciālistu izglītību un profesionālās kompetences izvērtēšanu.

Vajadzība piesaistīt skolotāja profesijai labākos iespējamos profesionāļus pieaug ar katru dienu, īpaši izglītības reformas jaunā satura kontekstā. Tāpēc ir svarīgi, lai programmās būtu pietiekami daudz augstas kvalitātes pretendentu un lai uzņemšanas procesā būtu iespēja izvēlēties skolotāja karjerai piemērotus kandidātus, kuri pēc studiju beigšanas sniegtu nozīmīgu ieguldījumu Latvijas cilvēkkapitāla un tautsaimniecības attīstībā.

Eiropas vienotas augstākās izglītības telpas jeb Boloņas procesa veidošanās kontekstā īpaši pēdējos gados tiek uzsvērta skolotāju izglītības kvalitātes nozīme augstākās izglītības sistēmās, atzīstot skolotāju lomu, izglītojot Eiropas nākamās paaudzes. Ņemot vērā šo atbildību, ne tikai vairākās valstīs tiek paaugstinātas prasības uzņemšanai skolotāja studiju programmās, pievēršot uzmanību gan akadēmiskajiem sasniegumiem, gan motivācijai un skolotāja profesijā nepieciešamo pamatprasmju attīstības līmenim, bet arī jaunveidotajai programmai.



Jāmeklē sava “veiksmes formula”


Jaunās programmas izstrādē tika analizētas katras mācību jomas priekšmetu skolotāju izglītības programmas un pieredze skolotāju izglītībā Eiropas (Austrijas, Čehijas, Dānijas, Igaunijas, Lietuvas, Nīderlandes, Somijas, Vācijas un Zviedrijas) un pasaules valstīs (Kanādas, ASV). Kopumā var secināt, ka Eiropas augstskolās skolotāju izglītības programmu izstrādē un īstenošanā, kā arī kvalifikāciju ieguvē ir ļoti liela dažādība, bet precīzi tieši tādas studiju programmas nav, jo pārsvarā programmas piedāvā tikai ļoti šauras un stingri definētas izvēles iespējas. Skolotāju programmu daudzveidība pasaulē netieši norāda, ka Latvijā pašiem jābalstās savā pieredzē un jāveido savas programmas.

Profesionālā bakalaura studiju programma “Skolotājs” ir izstrādāta, izvērtējot Latvijas situāciju un vajadzības skolotāju izglītībā. Topošās skolotāju izglītības programmas saturs un apjoms ir pietiekami, lai iegūtu skolotāja kvalifikāciju un apgūtu viena vai vairāku priekšmetu saturu un mācību metodiku atbilstīgi valsts vispārējās vidējās izglītības standartam.

Visu jomu skolotāja apakšprogrammas veidotas atbilstoši Latvijas izglītības reformā plānotajai kompetenču/lietpratības pieejai mācību saturam un īstenošanai, atbilstoši vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības saturā ietvertajām jomām, īpašu uzmanību pievēršot tehnoloģiju jomai, kurā ietilpst mācību priekšmeti dizains un tehnoloģijas, datorika, inženierzinības un Izglītības un zinātnes ministrijas veiktajām izmaiņām izglītības satura organizēšanā sociālajā un pilsoniskajā jomā. Ir nepieciešamība izglītot skolotājus, kuri varētu mācīt nevis atsevišķu sociālo zinātņu vai vēstures mācību priekšmetu, bet integrētu priekšmetu sociālās zinības un vēsture pamatskolā vai sociālās zinātnes un vēsture vidusskolā. Tie būs skolotāji, kas orientēsies vēstures, ekonomikas, psiholoģijas, ētikas, tiesību, politikas, socioloģijas un demogrāfijas jautājumos un spēs mācīt integrēti, izmantojot interaktīvās mācību metodes, attīstot specifiskās un caurviju prasmes.

Pedagogu darba tirgus specifika un pārmaiņu dinamika ir saistīta ar daudziem faktoriem (demogrāfisko, ekonomisko, sociālo, tiesisko). Šīm izmaiņām programmā atbilst elastības princips – programma ir veidota tā, lai studenti iegūtu paplašinātu kvalifikāciju, kas ļaus viņiem īstenot pilnas slodzes darbu. Turklāt iegūstot skolotāja kvalifikāciju, absolventiem būs iespēja paralēli darbam atgriezties universitātē un klausītāja statusā apgūt satura un metodikas studiju kursus, lai paaugstinātu kompetenci savā apgūtajā mācību jomā vai apgūt jaunu kompetenci radniecīgajā mācību jomā.

* Autore Dr. Paed. Indra Odiņa ir Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesore, vadošā pētniece, topošās profesionālās bakalaura studiju programmas “Skolotājs” direktore. Zinātniskās intereses saistās ar augstskolas pedagoģiju, skolotāju izglītību un tālākizglītību, mācībspēku profesionālo pilnveidi, skolotāja profesionālo identitāti un pedagoģisko meistarību. Kopš 2013. gada ir vairāk kā 25 publikāciju autore.

** Profesionālā bakalaura studiju programma “Skolotājs” ir viena no jaunās pedagogu izglītības sistēmas studiju programmām Eiropas Sociālā fonda atbalstītā projektā “Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena “Izglītība, pedagoģija un sports” studiju programmas” (Nr. 8.2.1.0/18/I/004). Plašāk par studiju programmu: https://www.lu.lv/gribu-studet-ppmf/koledzas-un-bakalaura-limena-studijas/skolotajs/ .

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU