9 biežākās dezinfodēmijas tēmas
UNESCO dezinformācijas apzīmēšanai ir radījis terminu “dezinfodēmija” (angļu val. disinfodemic), kurā savienoti vārdi “dezinformācija” un “pandēmija”, parādot nepatiesas informācijas ietekmi uz koronavīrusa pandēmiju. UNESCO identificē deviņas biežākās dezinfodēmijas tēmas, tostarp, sazvērestības teorijas par COVID-19 izcelsmi un izplatību; nepatiesa vai maldinoša statistika par inficēto skaitu un mirstību; nepatiesa informācija par pandēmijas un sociālās izolēšanas ietekmi uz ekonomiku; žurnālistu un uzticamu ziņu kanālu diskreditēšana; bīstama dezinformācija par slimības profilaksi un ārstēšanu; dezinformācija par pandēmijas ietekmi uz sabiedrību un vidi; jautājuma politizācija; krāpnieciska satura radīšana finansiālā labuma gūšanai; nepatiesas ziņas par slavenību saslimstību ar COVID-19.
Apzinot galvenās dezinfodēmijas tēmas, ziņojumā tiek izdalīti četri to izplatības paņēmieni: emocionāla stāsta un mīmu radīšana; viltus tīmekļu vietņu veidošana un atsaukšanās uz autoritatīvu viedokli; attēlu un video pārveidošana, safabricēšana un izmantošana ārpus konteksta; masveida dezinformācijas izplatīšanas kampaņas, izmantojot interneta botus un troļļus.
10 atbildes reakciju veidi
Tāpat UNESCO uzskaita 10 atbildes reakcijas veidus, piedāvājot ieteikumus rīcībai nākotnē. Atbildes reakcijas tiek iedalītas četrās grupās, balstoties tajā, uz kuru no četriem dezinformācijas dzīves cikliem tās mērķētas, proti, rādīšanu, nodošanu, saņemšanu vai reproducēšanu. Pirmajā kategorijā ietilpst rīcība, kas pārbauda informāciju par COVID-19 un tās izcelsmi, identificējot dezinformāciju. Otrais atbildes reakciju veids attiecas uz politiskās varas izmantošanu, lai veidotu informācijas un satura vidi, kas sevī ietver COVID-19 dezinformācijas kriminalizēšanu, neatkarīgo mediju atbalstīšanu un bīstamu ar veselību saistītu mītu skaidrošanu. Trešajā kategorijā ietilpst rīcības, kuras ierobežo dezinfodēmijas izplatību, uzraugot, kāds saturs tiek izplatīts sociālajos medijos, saziņas servisos un meklētājprogrammās. Savukārt ceturtajā grupā ietilpst rīcības, kuras vērstas uz dezinfodēmijas mērķauditoriju, veicinot sabiedrības medijpratības un informācijpratības prasmes dezinformācijas atpazīšanā, kā arī sagatavojot žurnālistus cīņai ar to.
UNESCO aicina dalībvalstis, interneta sakaru uzņēmumus, preses izdevējus, pakalpojumu sniedzējus un regulatorus, žurnālistus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un citas ieinteresētās puses iesaistīties COVID-19 dezinfodēmijas “līknes izlīdzināšanā”. Vienlaikus uzsverot, ka cīņa ar dezinfodēmiju, nav aicinājums apspiest viedokļu un informācijas daudzveidību vai politiskās debates. Tas ir mudinājums cīnīties par faktiem, jo bez pierādījumos balstītas informācijas, nebūs iespējams pārvarēt COVID-19 pandēmiju. Ja šie centieni būs veiksmīgi, daudzas no dezinfodēmijas novēršanai izmantotajām metodēm un stratēģijām, būs noderīgas arī cīņā pret dezinformāciju citos jautājumos.
Plašāka informācija pieejama te: https://en.unesco.org/covid19/disinfodemic.
