DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
18. aprīlī, 2020
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Eiropas Savienība

10 lietas, ko ES dara cīņā ar Covid-19 izraisīto krīzi

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Eiropas Parlaments Latvijā

1. Vīrusa izplatības palēnināšana

Lai palīdzētu ierobežot vīrusa izplatīšanos Eiropā un ārpus tās, ES ir slēgusi savas ārējās robežas nesvarīgiem braucieniem, vienlaikus nodrošinot nepieciešamo preču apriti, kā arī nepārtrauktu medicīnas un aizsardzības līdzekļu piegādi ES tirgū, veidojot “zaļās joslas”. Papildu līdzekļi ir paredzēti Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram (ECDC), kas gatavo ātrus riska novērtējumus un sniedz atjauninātu informāciju par uzliesmojuma epidemioloģisko izmeklēšanu.

2. Medicīniskā aprīkojuma nodrošināšana

ES Civilās aizsardzības mehānisma ietvaros ES dalībvalstīm ir ātri pieejami ‘’RescEU’’ medicīnas iekārtu krājumi - pirmā kopējā Eiropas rezerve medicīnas iekārtām un aizsarglīdzekļiem, tādām kā plaušu ventilējamie aparāti un aizsargmaskas. ES izsludinātā kopīgā iepirkuma nolīguma ietvaros dalībvalstis var kopīgi iegādāties nepieciešamo medicīnisko aprīkojumu un zāles.

3. Sekmē pētniecību

No ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis 2020” (Horizon 2020) tiek finansēti 18 pētniecības projekti un 140 pētniecības grupas visā Eiropā, lai paātrinātu vakcīnas iegūšanu. Programmas mērķis ir atbalstīt darbu pie vakcīnas izstrādes un efektīvāku medicīnas sistēmu ieviešanas, nodrošināt precīzāku diagnostiku un ārstēšanas metodes, stiprināt sagatavotības jomu un klīnisko pārvaldību.

4. Nodrošināt ES atveseļošanas plānu

Lai palīdzētu ES pārvarēt pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas, Eiropas Komisija nāks klajā ar jaunu priekšlikumu daudzgadu budžetam 2021. - 2027. gadam, kas ietvers stimulējošu pasākumu kopumu. Priekšlikums ir jāapstiprina Eiropas Parlamentam.

5. ES pilsoņu repatriācija

Pateicoties ES Civilās aizsardzības mehānismam, mājās ir atgriezušies vairāk nekā 10 000 eiropiešu, kuri Covid-19 uzliesmojuma dēļ bija ‘’iesprostoti’’ vairākās pasaules valstīs.

6. Eiropas solidaritāte

Eiropas Parlaments atbalstīja jaunus noteikumus, kas ļauj dalībvalstīm pieteikties finansiālai palīdzībai no ES Solidaritātes fonda Covid-19 vīrusa izraisītās krīzes pārvarēšanai. Ņemot vērā nesen pieņemto lēmumu par fonda darbības jomas paplašināšanu, iekļaujot tajā ārkārtas stāvokli sabiedrības veselības jomā, krīzes skartajām dalībvalstīm 2020. gadā būs pieejami finansiālie līdzekļi līdz pat 800 miljoniem eiro, lai novērstu pandēmijas radītās sekas.

7. Atbalsts ekonomikai

Eiropas Centrālā banka piešķir 750 miljardus eiro valsts parāda atmaksas atvieglošanai krīzes laikā, kā arī 120 miljardus eiro kvantitatīvu atvieglojumu pasākumiem un 20 miljardus eiro parādzīmju iepirkšanai. Papildus tam EP deputāti nobalsoja par 37 miljardu eiro piešķiršanu ES valstīm no pieejamiem ES struktūrfondiem, lai pārvarētu koronavīrusa izraisīto krīzi un sniegtu atbalstu veselības aprūpes jomai, uzņēmumiem un darba ņēmējiem.

8. Darba vietu saglabāsanas pasākumi

Lai nodrošinātu, ka darbinieki var saglabāt savas darbavietas, kamēr uzņēmumi sašaurina vai pārtrauc darbību Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, Eiropas Komisija ir ierosinājusi valsts atbalstītu nodarbinātības shēmu, kurā darbiniekiem būtu iespējams strādāt saīsinātu darba laiku (SURE programma īstermiņa nodarbinātības pasākumiem).

9. Interneta aizsardzība

Tā kā miljoniem cilvēku ir spiesti palikt mājās, ES vērsās pie lielākājām tiešsaistes platformām, tādām kā Netflix, Facebook un YouTube, ar aicinājumu pazemināt straumēšanas kvalitāti, lai novērstu interneta pārslodzi. Tas ļauj ikvienam izmantot internetu gan darbam, gan atpūtai.

10. Vides un aviokompāniju aizsardzība

Eiropas Parlaments atbalstīja Komisijas priekšlikumu uz laiku apturēt tukšos “spoku lidojumus”. Tas ļauj lidsabiedrībām neveikt lidojuus ar tukšām lidmašīnām, vienlaikus saglabājot pacelšanās un nosēšanās laika nišas nākamajā lidojumu plānošanas periodā,

Labs saturs
Pievienot komentāru

Covid-19 ierobežojošie pasākumi

 

 

 

 

 

Lai apturētu straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, no 11. oktobra līdz 11. janvārim valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija. Tas ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Iedzīvotājiem ir saistoši Ministru kabineta rīkojumā Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” un Ministru kabineta noteikumos Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” noteiktie ierobežojumi un pienākumi. 

Ņemot vērā Covid-19 infekcijas izplatības riskus, pilnvaras noteikt personu tiesības ierobežojošus pasākumus epidemioloģiskās drošības nolūkos, arī neizsludinot īpašu tiesisko režīmu, Ministru kabinetam ir deleģējis likumdevējs – Saeima –, pieņemot Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu

 

 

 

 

 

 

 

 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU