Valsts atbalstu sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai saņems trīs komerciālās televīzijas un divi komerciālie radio 463 056,17 EUR apmērā:
All Media Latvia (TV3) trīs raidījumu veidošanai – “TV3 ziņas” (99 739,73 EUR), “Nekā personīga (67 134,53 EUR) “900 sekundes” (38 975,00UR);
AS “TV Latvija” (RīgaTV 24) trīs raidījumu veidošanai – “Uz līnijas” (45234,68 EUR), “Ziņu TOP 5” (45 093,90 EUR) un “Kur tas suns aprakts” (8 816,00 EUR);
SIA “Vidzemes Televīzija” (Re:TV) divu raidījumu veidošanai – “COVID-19 aktivitātes Latvijas reģionos” (29 695,00 EUR) un “Ikdiena (15 775,00 EUR);
SIA “Radio Tev” raidījuma ““Radio TEV Ziņas TEV” , “Radio TEV intervija TEV” un “Radio TEV rīts TEV” veidošanai (33 326,58 EUR);
AS "Radio SWH" divu raidījumu veidošanai – “Galvenās stundas ziņas” (49 875,04 EUR) un “Ārpus kārtas ziņas par Covid-19” (29 379,71 EUR).
Finansējumu veido daļa no 1 milj. eiro finansējuma, kas piešķirti NEPLP sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.
NEPLP padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete norāda, ka: “Piešķirtais finansējums ir nozīmīgs atbalsts mediju Latvijas informatīvās telpas stiprināšanā un profesionālas un kvalitatīvas žurnālistikas sekmēšanā, pārvarot krīzi. Konkursā nozīmīga loma tika piešķirta arī mediju spējai sasniegt iespējami plašu Latvijas sabiedrību, nodrošināt satura pieejamību un iedzīvotāju iesaisti satura veidošanā. Tāpat, nosakot rezultātus, tika vērtēta arī pretendentu finansiālā kapacitāte, apgrozījums un reklāmas ieņēmumu kritums, kā arī darbība saskaņā ar noteiktajiem žurnālistikas ētikas un profesionalitātes standartiem.”
“Stipri mediji ir viens no Latvijas informatīvās telpas drošības pašiem galvenajiem elementiem. Visi raidījumi, kurus atbalstījām šajā konkursā dod būtisku ieguldījumu mūsu informatīvās telpas drošības aizsardzībā. Šis saturs ir uzticams un sabiedrībai jau labi pazīstams. Un tikai ar šādu - uzticamu, tepat Latvijā radītu saturu mēs varam dot pretsparu tiem meliem, ko izplata Latvijai naidīga valsts. Šoreiz uz finansējumu varēja pretendēt ziņu un informatīvi analītiskais saturs. Taču viens no padomes galvenajiem uzdevumiem ir rūpēties par mediju vides daudzveidību un nākamajos konkursos atbalstīsim gan reģionālo, gan izklaides, gan kultūras, gan cita veida raidījumus, kas ir ne mazāk svarīgi,” norāda NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.
“Liels gandarījums, ka tik operatīvi izdevās piešķirt ievērojamu atbalstu sabiedrībā lielu popularitāti iemantojušiem TV un radio ziņu raidījumiem. Vienlaikus ar nožēlu jāsecina, ka komercmediju īpašnieki joprojām cenšas ietaupīt uz savu darbinieku sociālo garantiju rēķina, izvairoties no pilnas sociālā nodokļa nomaksas un nepieņemot darbā operatorus, montāžistu un citus, bez kuriem ziņu pārraides nebūtu iespējams. Šāda rīcība ir īpaši ciniska pandēmijas laikā un turpmākajos konkursos tiks ļoti rūpīgi vērtēta,” uzsver NEPLP loceklis Jānis Eglītis, atgādinot, ka viens no valsts atbalsta mērķiem EPL, ir tieši satura radītāju sociālo garantiju stiprināšanā, kam valdība atvēlējusi ievērojamus valsts budžeta līdzekļus.
Atgādinām, ka ir izsludināts otrais konkurss ziņu, informatīvi analītisko un pētniecisko, kā arī uz sabiedrības ilgtspēju vērstu raidījumu veidošanu un izplatīšanu komerciālajos reģionālajos un vietējos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kā arī plašsaziņas līdzekļos, kas raida mazākumtautību valodās. Konkursā var piedalīties arī mediji, kas sadarbojas ar diasporai paredzēta satura veidotājiem.
Nākamajā nedēļā plānots izsludināt konkursu, atbalstot kultūras, sporta un informatīvi izklaidējoša satura veidošanu komerciālajos medijos.
NEPLP uzsver, ka konkursa uzvarētāji tiks izraudzīti ņemot vērā caurspīdīgus kritērijus, vērtējot TV un radio raidījumu žurnālistikas kvalitāti, mērķauditorijas sasniedzamību un mediju uzņēmumu sociālo atbildību un reklāmas ieņēmumu krituma apmēru.
