“Valmieras muzeja darbinieki olu kauju papildina, pastāstot par tradicionālajām olu krāsošanas metodēm, izmantojot to, ko mums pašlaik dāvina daba. Piemēram, lai olas būtu Valmierai tuvās – zilā, dzeltenā un zaļā – krāsās, tās attiecīgi var krāsot ar zilajiem kāpostiem vai saldētām mellenēm, kumelīšu tēju vai bērzu lapām, sūnām vai papardēm. Protams, vislielākais brīnumdaris ir sīpolu mizas. Lai krāsa būtu košāka, novārījums jāpagatavo iepriekš. Divas vienādas olas nekad nesanāks, tas ir bezgalīgs eksperiments. Un tas ir lielākais prieks gan lieliem, gan maziem – attīt olu un ieraudzīt, kādi musturi un krāsas izveidojušās,” aicina Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma.
Šogad Lieldienas aicinām sagaidīt ģimenes lokā, domājot par savu un līdzcilvēku veselību. “Tie ir ģimenes svētki, arī rituāli aicina stiprināt ģimeniskās vērtības un priecāties par jaunu sākumu. Latviešu ticējumā teikts, ka pirmā Lieldienās izvārītā ola jāsadala tik gabaliņos, cik ģimenē ir ēdāju, tad mājās valdīs mīlestība un saticība. Tas ir aktuāli pašlaik, kad daudz vairāk laika pavadām ģimenes lokā,” stāsta I.Blūma.
Simboliski ola ir dabas radīts ideāls sākums jaunai dzīvībai. Sākotnēji ola attēloja zemes atdzimšanu, sveicot pavasara atnākšanu. Kristīgās leģendas vēsta, ka Jaunava Marija pie krusta dalījusi kareivjiem olas, lai viņi neizturētos pret sodītājiem tik nežēlīgi. Viņas asaras ritējušas uz olām, pārklādamas tās ar mirgojošas krāsas laukumiņiem. Jau viduslaikos olas rotāja un krāsoja daudzās valstīs. Anglijā 1290.gadā karalis lika pagatavot Lieldienu dāvanas – 450 krāsotas olas, izrotātas ar lapu zeltu. Olu kā dāvanu nozīmi veicināja zeltkalis un juvelieris Peters Karls Faberžē. Lieldienu olu sērija – smalki juvelierizstrādājumi – tika radīta Krievijas imperatora ģimenei.
Krāšņo olu kauja Valmieras muzeja Facebook lapā būs skatāma līdz Lieldienu izskaņai.
