Pašlaik neviens nevar novērtēt un prognozēt Covid-19 kopējo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību. Taču skaidrs ir viens – pēc pandēmijas un ārkārtas situācijas ekonomika modīsies. Tāpēc gan uzņēmējiem, gan politisko lēmumu pieņēmējiem, risinot operatīva rakstura problēmas, vienlaicīgi ir jādomā vismaz pāris gājienus uz priekšu. Pēc krīzes visā pasaulē strauji pieaugs pieprasījums pēc informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumiem, un Latvijai tas ir jāaizmanto. Digitālajā ekonomikā svarīgu zināšanu un prasmju mērķtiecīga apguve, kā arī IKT infrastruktūras attīstīšana ir uzdevumi, kuriem jāķeras klāt jau šobrīd. No gudras šī brīža stratēģijas ir atkarīgs gan saimnieciskās rosības atjaunošanās ātrums valstī, gan Latvijas konkurētspēja starptautiskajā tirgū.
Pasaule mainās jau šobrīd
Pēdējo nedēļu laikā digitālo tehnoloģiju lietošanas paradumi ir strauji mainījušies. Ja pirms pandēmijas daudzi no mums pat nebija iedomājušies izmēģināt videokonferenču iespējas, tad tagad šīs rīks ir pašsaprotams. Esam apjautuši, ka arī pašizolācijā ir iespējams sazināties ar cilvēkiem un to grupām jebkur pasaulē, lai kopīgi strādātu, mācītos vai pavadītu brīvo laiku. Līdzīgi ir arī uzņēmumu sektorā – tur tradicionālos pārdošanas kanālus strauji aizvieto e-komercija. Šo iemeslu dēļ vairumam mūsu biedru pašlaik ir darba pilnas rokas, jo jāpalīdz tiem uzņēmumiem, kas steidz piemēroties darbam jaunajos apstākļos. Tas nozīmē gan nepieciešamās infrastruktūras veidošanu, gan atbilstošu programmnodrošinājumu izstrādi.
Ārkārtas stāvoklis apliecina investīciju nozīmi
Ārkārtas stāvoklis ir uzskatāmi apliecinājis investīciju nozīmību IKT un digitālajās platformās gan valsts, gan uzņēmumu līmenī. Tie uzņēmumi, kas līdz šim mērķtiecīgi veikuši investīcijas digitālajās tehnoloģijās, ir spējuši operatīvi pielāgoties darbam jaunajos apstākļos. Ņemot vērā, ka attālināts darbs IKT nozarē ir bijis diezgan izplatīts arī līdz šim, notiekošais pagaidām nav būtiski ietekmējis mūsu spēju turpināt efektīvi strādāt un sniegt pakalpojumus – daudzi uzņēmumi ir spējuši operatīvi pielāgoties situācijai. Ir skaidrs, ka tuvākajā laikā pieaugs vietējais pieprasījums pēc attālinātam darbam un tālmācībām nepieciešamajiem IKT risinājumiem.
Īstais brīdis apgūt jaunas zināšanas
Mēs Latvijā varam lepoties ar labu un ātru internetu. Taču ar infrastruktūru vien nepietiek – šo priekšrocību jāprot pielietot. Eiropas Komisijas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) rezultāti liecina, ka Latvijas sabiedrība tehnoloģiju sniegtās iespējas diemžēl nav iemācījusies izmantot efektīvi. Lielai daļai Latvijas iedzīvotāju nav pietiekamu digitālo prasmju, bet uzņēmumi kūtri pielieto digitālo tehnoloģiju sniegtās iespējas, lai celtu darba ražīgumu vai attīstītu pārdošanu internetā. Tas nozīmē vienu – šī dīkstāve ir jāizmanto lietderīgi. Tagad ir īstais brīdis, lai mācītos gan katrs no mums, gan uzņēmumu vadītāji, gan politiķi. Ir jāsaprot, kas līdz šim ir darīts nepareizi, kādas iespējas neesam izmantojuši un kādas prasmes jāapgūst, lai kopīgiem spēkiem stiprinātu Latvijas digitālo ekonomiku.
Jāturpina sildīt ekonomiku
Domājot par nākotni, šobrīd ir kritiski svarīgi neļaut ekonomikai atdzist, turpināt iesāktos un neatlikt plānotos valsts, pašvaldību un kapitālsabiedrību projektus IKT jomā. Piemēram, ES fondu 2014–2020 perioda projektos šobrīd IKT prioritātē ieguldīta tikai trešdaļa no plānotajām investīcijām. Tradicionāli ekonomiskās lejupslīdes brīžos tiek attīstīti lieli infrastruktūras projekti – būvēti tilti, ceļi, dažādas publiskas nozīmes ēkas, kas palīdz izdzīvot būvniekiem un ar to saistītām nozarēm. Mūsu nozarē runa ir par publiskās IKT infrastruktūras attīstīšanu. Darbs un mācības no mājām ir kāpinājuši interneta patēriņu tradicionālajā darba laikā. Ja šobrīd tas nerada nekādas būtiskas problēmas, tad ir skaidrs, ka nākotnē nepieciešams stiprināt tieši pamattīklu, kā arī izvērst optiskā tīkla pārklājumu. Stabila IKT infrastruktūras darbība un atbilstošs datu pārraides ātrums ir ārkārtīgi svarīgs, lai nodrošinātu savstarpējo komunikāciju mācību iestādēm, medicīnas iestādēm un pašvaldībām un to pārraudzītām iestādēm gan pašlaik, gan arī nākotnē.
Brīdī, kad atjaunosies ekonomika, ieguvēja būs visa sabiedrība – iegūtās zināšanas un izveidotā infrastruktūra veicinās Latvijas biznesa konkurētspēju starptautiskā mērogā. Covid-19 jau tagad ir mainījis pasauli, kas īsā laikā ir spērusi milzīgu soli pretī digitalizācijai. Tāpēc labākais, ko varam darīt, ir teicami sagatavoties darbam un dzīvei jaunajā – digitālās ekonomikas laikmetā!
[1]Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) ir dibināta 1998. gadā un ir lielākā IKT nozares asociācija, kas apvieno vairāk nekā 160 biedrus – vadošos IKT nozares uzņēmumus un organizācijas, kā arī IKT profesionāļus. IKT nozare veido arvien nozīmīgāku daļu Latvijas iekšzemes kopproduktā un eksportā. Nozares apgrozījums ir vairāk nekā 3,7 miljardi eiro, tā veido 4,3% no IKP. Nozares uzņēmumu samaksātie nodokļi sveido 7% no kopējiem budžeta ieņēmumiem. IKT nozare ir TOP 3 eksportētājs starp visām nozarēm, tajā nodarbināti vairāk nekā 37 tūkstoši strādājošo.
