“Ikgadējais koksnes pieaugums Latvijas mežos pārsniedz 26 miljonus kubikmetrus gadā un tas veido potenciālu ne tikai dažādu koksnes izstrādājumu – dēļu, mēbeļu, logu, durvju un māju – ražošanai, bet arī fosilās enerģijas izmantošanas aizstāšanai ar koksnes biomasu, nākotnē vēl vairāk samazinot Latvijas atkarību no fosilajiem energonesējiem,” teic AS “Latvijas valsts meži” Komunikācijas daļas vadītājs Tomass Kotovičs, piebilstot, ka meža nozares stratēģiskais mērķis ir līdz 2050. gadam palielināt meža ražību Latvijā vēl par 25 %, tādējādi būtiski kāpinot ne vien atjaunojamās enerģijas izmantošanas pieaugumu, bet arī sniedzot pamatu valsts virzībai uz enerģētisko neatkarību.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka galvenie atjaunojamās enerģijas veidi Latvijā ir kurināmā koksne: malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas.
Kurināmās koksnes kopējais patēriņš piecu gadu laikā palielinājies par 11,1 % un 2018. gadā sasniedza 62,2 petadžouli (PJ), savukārt salīdzinājumā ar 2017. gadu tas pieaudzis par 4,5 %. 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, saražotās kurināmās šķeldas daudzums pieauga par 10,8 %, ko sekmēja to izmantošana koksnes granulu ražošanā. 2018. gadā Latvija eksportēja 30,9 PJ koksnes granulu, kas ir par 9,9 % vairāk nekā 2017. gadā.
Lielākie kurināmās koksnes patērētāji ir mājsaimniecības – 2018. gadā to patēriņš veidoja 36 % no kopējā kurināmās koksnes patēriņa un, salīdzinot ar 2017.gadu, pieauga par 6,1%, sasniedzot 22,4 PJ.
2018.gadā Latvijā bija trešais augstākais atjaunojamo energoresursu īpatsvars (40,3 %) energoresursu patēriņā Eiropas Savienībā aiz Zviedrijas (54,6 %) un Somijas (41,2 %). 2018. gadā "zaļās" enerģijas īpatsvars Latvijā par 0,3 procentpunktiem pārsniedza noteikto mērķi – līdz 2020. gadam "zaļās" enerģijas īpatsvaram enerģijas patēriņā jābūt 40 %.
