DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
19. februārī, 2020
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Otrajā lasījumā atbalsta Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma projektu

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 18.februārī, otrajā lasījumā atbalstīja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma projektu. Tā mērķis ir nodrošināt sabiedrisko mediju efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību un atbildīgumu sabiedrības priekšā, kā arī veicināt to kvalitatīvu darbību.

Iecerēts, ka jaunais likums noteiks sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu stratēģisko mērķi, juridisko statusu, darbību, finansēšanas, pārvaldības un uzraudzības pamatprincipus.

“Otrajā lasījumā komisijā izskatītais likuma projekts ir apjomīgs un Latvijas sabiedriskajiem medijiem vitāli svarīgs. Tas veido jaunu sabiedrisko mediju uzbūves arhitektūru. Beidzot tiks sadalītas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes funkcijas, lai padome nav vienlaicīgi atbildīga gan par naudas, gan uzraudzības jautājumiem,” sacīja komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš, norādot, ka 5.martā par likuma projektu otrajā lasījumā plānots lemt Saeimas sēdē.

Likuma projektā noteikts, ka sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir kapitālsabiedrības, kurās visas kapitāla daļas pieder valstij. Savukārt jaunizveidotā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) būs sabiedrisko mediju valsts kapitāla daļu turētāja.

Plānots, ka SEPLP sastāvā būs trīs locekļi. Vienu no tiem izvirzīs Valsts prezidents, vienu – Saeima, bet vēl vienu – Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome. Likuma projektā noteiktas vairākas prasības, kurām jāatbilst personai, lai ieņemtu attiecīgo amatu, piemēram, persona nevarēs būt politiskās partijas vai partiju apvienības izveidotas lēmējinstitūcijas vai izpildinstitūcijas loceklis, kā arī politiskās partijas biedrs.

Iecerēts, ka sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdē būs ne vairāk kā trīs valdes locekļi, kurus ievēlēs SEPLP. Plānots, ka valdes locekļi nebūs tiesīgi izmantot savas pilnvaras, lai tieši vai netieši ietekmētu sabiedrisko mediju redakcionālos lēmumus. Par redakcionālās politikas veidošanu un īstenošanu būs atbildīgs sabiedriskā medija galvenais redaktors. Iecerēts, ka redaktora amata kandidātu izvirzīs valde, bet uz pieciem gadiem amatā iecels SEPLP.

Tāpat likuma projektā noteikts, ka valsts budžeta dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai nedrīkstēs būt mazāka kā iepriekšējā gadā. Paredzēts arī aizliegums sabiedrisko mediju programmās un pakalpojumos, tostarp interneta vidē, izvietot visu veidu komerciālos paziņojumus. Šim ierobežojumam noteikti arī vairāki izņēmumi.

Jaunā likuma projekts paredz arī sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombuda izveidi. Paredzēts, ka tas pārraudzīs sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sniegto pakalpojumu atbilstību likuma projektā noteiktajiem mērķiem un pamatprincipiem, kā arī sabiedrisko mediju ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām. Ombudu uz pieciem gadiem ievēlēs SEPLP, kandidatūru iepriekš saskaņojot ar sabiedrisko mediju Apvienoto ētikas padomi.

Lai jaunais likums stātos spēkā, tas vēl divos lasījumos jāskata Saeimā.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU