Plusi
1. Lielākais finansējums kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas
Apvienojot visu mediķu sabiedrību, panākts 2019.gadā veselības aprūpē lielākais finansējuma palielinājums kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Turklāt finansējuma palielinājums saprātīgi sadalīts starp valsts un privāto sektoru, prioritāri to novirzot valsts sektoram. Otro gadu pēc kārtas realizēts būtisks atalgojuma palielinājums 15-20% mediķiem un aprūpes personālam, kas samazinājis augsti kvalificēta personāla aizplūšanu uz privāto sektoru un ārvalstīm. Būtiski palielināts valsts finansējums valsts apmaksātu ārstu konsultācijām un diagnostiskiem izmeklējumiem.
2. “Zaļais koridors” onkoloģijas pacientiem
Nodrošināts būtisks atbalsts onkoloģijas jomas sakārtošanai un pilnveidošanai. Valsts līmenī realizēta ķīmijterapeitisko līdzekļu centralizēta iepirkuma ieviešana (pēc vairāku gadu pārtraukuma).
3. Atbalsts rehabilitācijai
Nodrošināts būtisks finansējuma pieaugums tieši rehabilitācijai. Akūtās rehabilitācijas pakalpojumu apmaksas uzsākšana daudzprofilu slimnīcās (universitātes, reģionālajās). Stacionārās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēju loka paplašināšana, nodrošinot to universitātes un reģionālajās slimnīcās, uzlabojot pakalpojuma pēctecību un pieejamību.
4. Aug infrastruktūra
Vairāku vērienīgu infrastruktūras sakārtošanas un pilnveidošanas projektu realizēšana, piemēram, stacionāra Gaiļezers terapijas korpusa renovācija, Valsts pataloģijas centra rekonstrukcija, robotizēta ķīmijterapijas medikamentu pagatavošanas centra izveide, u.c. projekti.
5. Vesels gars
Notikuši pirmie būtiskie soļi psihiskās veselības jomas sakārtošanā.
6. Progress NVD un VI
Konstruktīvs un datos balstīts dialogs ar Nacionālo veselības dienestu. Kā arī Veselības Inspekcija izvēlas jaunu darbības modeli, ceļā uz atbalstošu un pakalpojuma orientētu organizāciju.
7. Jaunas tehnoloģijas
Nodrošināts būtisks finansējums "lielo" medicīnas tehnoloģiju atjaunošanai. Piemēram, Rīgas austrumu klīniskā universitātes slimnīcā iegādāta un uzstādīta Baltijā modernākā 3T magnētiskās rezonanses iekārta.
Mīnusi
1. Uzticības krīze
Neizdevās panākt valdības izpratni un atbalstu nozares attīstībai. Pēc garām un sarežģītām diskusijām ‘par un ap’ valsts budžetu, netika panākta vienošanās, mediķu sabiedrībai dotie solījumi palika nepildīti, kas noveda pie protestiem pie Saeimas un medicīnas darbinieku streika.
2. Solīts makā/kontā nekrīt
Netika izmantota iespēja mērķēti novirzīt atalgojuma celšanai paredzēto finansējumu, tā mazinot cilvēku resursa deficītu darbavietās ar visaugstāko darba intensitāti. Tas veicina jauno ārstu vēlmi izvēlēties darbu labāk apmaksātās un mazāk intensīvās darbavietās. Tikmēr universitātes slimnīcās turpina nonākt sarežģītākie pacienti, bet atbilstošs medicīnas personāls turpina trūkt.
3. Apmaksas sistēmā NAV sistēmas
Nav izdevies ieviest finansēšanas principus, kas atbalstītu un veicinātu efektīvāku un intensīvāku darbu stacionāros. Lielākā daļa pakalpojumu tarifu joprojām neatbilst pašizmaksai, virkne jauno tehnoloģiju netiek apmaksātas. Joprojām ir manipulācijas, kuras tiek “apmaksātas” ar nulles vērtību.
4. Solītā digitalizācija?
Nav progresa e-veselības attīstībā (e-nosūtījumi, e-pieraksts, izmeklējumu attēlu un rezultātu pieejamība, u.c.).
5. Slimnīca kā sociālo problēmu risinātājs
Nav atrisinātas sociālās aprūpes problēmas, kā rezultātā slimnīcās ilgstoši atrodas pacienti, kuriem tur vairs nebūtu jābūt, līdz ar to turpinās nelietderīga resursu tērēšana. Pacienti, kuriem tiešām akūti nepieciešami slimnīcu sniegtie pakalpojumi tos nevar savlaicīgi un kvalitatīvi saņemt.
2020.gadā jāpaveic
1. Uzticības atjaunošana
Visa medicīnas sabiedrība sagaida konstruktīvu dialogu un valdības atbalstu veselības nozares attīstībai!
2. E-veselības ‘izrāviens’
Svarīgi īsā laikā būtiski uzlabot E-veselības sistēmu, lai atvieglotu un efektivizētu ārstu un farmaceitu ikdienas darbu, apkalpojot pacientus.
3. Pārliecinošs solis cilvēkresursu krīzes mazināšanai
Lai risinātu krīzi valstī, ir jāpalielina atalgojums medicīnas personālam, jāturpina progress pakalpojumu pieejamībai, kā arī jāpaliela valsts apmaksāto ambulatoro pakalpojumu apjoms. Jāplāno investīcijas universitāšu slimnīcu infrastruktūras sakārtošanai un "lielo" iekārtu atjaunošanai.
4. Universitātes slimnīcu kapacitātes stiprināšana
Atbalsts universitātes slimnīcu uzdevumiem un finansējumu – ārstniecība, izglītība (mūžizglītība) un zinātne (pētniecība).
5. Slimnīcu sadarbības tīkla attīstība
Mērķis - pacients saņem palīdzību maksimāli tuvu savai dzīves vietai, sarežģīti gadījumi tiek koncentrēti universitātes un reģionālās slimnīcās.
6. Integrētā veselības aprūpe
Vienota aprūpes modeļa attīstība, sadarbības veicināšana starp primārās aprūpes un citiem speciālistiem.
