DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
15. janvārī, 2020
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Kariņš: ministrijas un nevalstiskais sektors vienojas par proaktīvu pieeju klimata politikā

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 15. janvārī pēc Nacionālās enerģētikas un klimata padomes sēdes uzsvēra, ka atbildīgās ministrijas un nevalstiskais sektors vienojās par atbalstu Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam projektā piedāvātajam virzienam uz daudz aktīvāku pieeju klimata politikā. Iecerēts, ka līdz janvāra beigām minētā plāna projekts, ko ir sagatavojusi Ekonomikas ministrija, tiks izskatīts valdībā.

“Šodien pirmajā Nacionālās enerģētikas un klimata padomes sēdē diskutējām par to, kā varam izmantot  Eiropas Savienības Kopīgā klimata politikas radītās izdevības. Tā skaidri nosaka, ka Eiropas Savienība virzīsies uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu.  Mums kā valstij ir jāapzinās, ka tā ir iespēja daudz straujāk attīstīt mūsu tautsaimniecību. Uzņēmējiem, kas spēs radīt inovatīvas un energoefektīvas tehnoloģijas, ir garantēts 500 miljonu iedzīvotāju tirgus Eiropas Savienībā,” uzsvēra K. Kariņš.

Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam (NEKP 2030) būs galvenais dokuments ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas formulēšanai, kura mērķis ir ilgtermiņā veicināt klimatneitrālas un starptautiski konkurētspējīgas Latvijas valsts tautsaimniecības attīstību. Šis mērķis ir sasniedzams ilgtspējīgā un izmaksu efektīvā veidā, mazinot enerģētisko atkarību no trešajām valstīm, novēršot enerģētiskās nabadzības riskus un sekmējot sabiedrības labklājību kopumā.

Lai šo mērķi sasniegtu, ir nepieciešams veicināt resursu efektīvu izmantošanu, kā arī to pašpietiekamību un dažādību; nodrošināt resursu, un it īpaši fosilu un neilgtspējīgu resursu, patēriņa pakāpenisku samazināšanu un vienlaicīgu pāreju uz ilgtspējīgu, atjaunojamu un inovatīvu resursu izmantošanu; stimulēt tādas pētniecības un inovāciju attīstību, kas veicina ilgtspējīgas enerģētikas sektora attīstību un klimata pārmaiņu mazināšanu. NEKP 2030 ietver aptuveni 100 dažādus politikas pasākumus, paredzot rīcību 12 virzienos. Plašāka informācija par NEKP 2030 publicēta Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē.

Kā zināms, Nacionālā enerģētikas un klimata padome izveidota 2019. gada decembrī, kuras uzdevums ir rosināt koordinētus priekšlikumus valsts ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas mērķiem un pasākumiem 2030. gadam. Padomē Ministru prezidenta vadībā strādā ekonomikas ministrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, kā arī finanšu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, labklājības ministrs, satiksmes ministrs, zemkopības ministrs un Ārlietu ministrijas valsts sekretārs. Padomes locekļu vidū ir arī pārstāvji no AS "Augstsprieguma tīkls", AS "Conexus Baltic Grid", AS "Gaso", AS "Sadales tīkls", Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrības, Auto asociācijas, Baltijas Vides foruma, biedrības "Zaļā brīvība", Zemnieku Saeimas, Latvijas Finanšu nozares asociācijas, Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas, Latvijas Kokrūpniecības federācijas, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas, Latvijas Mežizstrādātāju savienības, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, Vēja enerģijas asociācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Rīgas Stradiņa universitātes aģentūras "Darba drošības un vides veselības institūts" un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas. Detalizētāk ar Padomes sastāvu un uzdevumiem var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU