Domnīcā arī vienojās, ka Latvijā nepieciešams sagatavot vadlīnijas reklāmas stendiem un gaismas objektiem (to novietojums, lielums utt.), jo Latvijā līdz šim nav izstrādāta metodika spilgtuma noteikšanai reklāmas objektiem gar ceļiem un nav precīzi definēts, kas ir apžilbis transportlīdzekļa vadītājs.
Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns norādīja, ka būtu jāizstrādā grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.402 "Par reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošanu gar ceļiem, kā arī kārtību, kādā saskaņojama reklāmas objektu vai informācijas objektu izvietošana", kas attiecīgi definētu nosacījumus digitālajai reklāmai.
Lai arī spēkā esošajos noteikumos atrunāts, ka reklāmas objekti un informācijas objekti nedrīkst apžilbināt transportlīdzekļu vadītājus, tajos nav precīzi definēts, kas ir apžilbis transportlīdzekļa vadītājs. Tāpat nav izstrādāta metodika spilgtuma noteikšanai reklāmas objektiem gar ceļiem.
Arī Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis norādīja, ka būvvalde vērtē reklāmas iederību pilsētvidē, taču nevērtē tās spilgtumu. Patlaban Rīgā ir izvietoti 30 digitālās vides reklāmas, no kurām 20 ir izvietotas uz ēku sienām un 10 pastāvīgi.
Kā norādīja Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes pārstāvji Gunta Krūmiņa un Gatis Ikaunieks, jāņem vērā, ka autovadītājus ietekmē arī vides faktori kā apkārtējās vides apgaismojums, reklāmas stenda spožums un krāsu temperatūra, stenda izmērs un laika apstākļi, kā arī cilvēka fizioloģiskie faktori kā vecums, veselības stāvoklis un nogurums. Uzmācīgā gaisma un apžilbums ir viena problēmām, kas var traucēt vadīt transportlīdzekli spilgta apgaismojuma dēļ, radot draudus satiksmes drošībai gan pilsētās, gan ārpus apdzīvotām vietām.
CSDP domnīcā šodien piedalījās Valsts policijas, Rīgas pilsētas būvvaldes, Veselības inspekcijas, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, VSIA “Autotransporta direkcija”, VAS “Latvijas Valsts ceļi”, kā arī pārstāvji no NVO, tai skaitā no vairākām auto asociācijām.
