DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
16. decembrī, 2019
Lasīšanai: 6 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Pašvaldības
2
2

Zaļajiem publiskajiem iepirkumiem jākļūst par normu

Zaļo publisko iepirkumu nozīmība, šķēršļi un iespējas to īstenošanā, labo prakšu piemēri, kā arī citi aktuāli temati apspriesti sestajā, noslēdzošajā Interreg Europe programmas projekta “Zaļie publiskie iepirkumi resursu efektīvai reģionālai izaugsmei” (GPP4Growth) partneru sanāksmē, kurā piedalījās arī Zemgales Plānošanas reģiona speciālisti un projekta ārējie eksperti.

Sanāksmi atklāja Stefan Schaa, Maltas reģionālās attīstības un dialoga fonda pārstāvis, kurš iepazīstināja ar projekta aktualitātēm un galvenajiem jautājumiem. Vides, ilgtspējīgas attīstības un klimata pārmaiņu ministrijas Vides un klimata pārmaiņu direktorāta direktore Ruth Debrincat Tabone ZPI raksturo kā procesu, kur valsts iestādes, izmantojot videi draudzīgus kritērijus, rod veidus, kā sagādāt preces un pakalpojumus ar samazinātu negatīvo ietekmi uz dabu. Viņa norāda, ka ZPI sniedz iespēju ietekmēt tirgu un citas nozares, jo, kur pieprasījums, tur piedāvājums. Arī Patras Universitātes pētnieks Vasileios Kokkinos uzsver ZPI nozīmi, akcentējot, ka tie samazina enerģijas patēriņu un ekoloģiskās pēdas nospiedumu, ir ilgtspējīgāki un patērē mazāk dabas resursus. Tomēr daudzviet ZPI netiek ieviesti, jo trūkstot juridiskās skaidrības, ZPI kritēriju pielietošanas prasmes, kā arī informētība par ZPI sniegtajiem ieguvumiem ilgtermiņā.

Kristian Sultana, Vides, ilgtspējīgas attīstības un klimata pārmaiņu ministrijas pārstāvis, uzsver, ka ZPI vajadzētu būt galvenajam rīkam, lai sasniegtu zaļās iniciatīvas, tāpēc publiskajā sektorā ZPI būtu jābūt kā pašsaprotamai normai. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Maltas nacionālajā rīcības plānā viens no mērķiem ir par 50% palielināt ZPI īpatsvaru transporta, mēbeļu un 16 citu kategoriju preču iegādē.

Daudzviet Eiropā jau ir īstenoti dažādi ZPI, un daudziem no tiem ir vērtīgs un dabai draudzīgs pienesums. Zemgales Plānošanas reģiona projektu vadītājs Artūrs Penčura sanāksmes viesus iepazīstināja ar dažiem no labajiem piemēriem. Piemēram, Barselonā elektroenerģijas padeve 100% ir tikai no atjaunojamiem resursiem, kā rezultātā ievērojami samazinājies CO2 izmešu daudzums. Arī Latvijā Preiļos veikta ielas apgaismojuma renovācija, kas samazinājusi enerģijas patēriņa apjomu par 70%. Savukārt Maltā atrodas energoefektīva skola, kas būvēta no videi draudzīgiem materiāliem, tai ir saules paneļi un citi videi draudzīgi risinājumi.

Tomēr dažkārt, īstenojot zaļos publiskos iepirkumus, nākas rēķināties ar šķēršļiem. Stefan Schaa atklāj, ka dažkārt maziem un vidējiem uzņēmumiem ir grūtības piedalīties ZPI, jo tiem trūkst veiktspējas. Tāpat barjera tiem ir augstās investīciju izmaksas, pieredzes un organizatorisko prasmju trūkums. Savukārt publiskajam sektoram nozīmīgs šķērslis ZPI īstenošanā ir limitēta pieeja informācijai. Tāpēc Maltas reģionālās attīstības un dialoga fonda pārstāvis rekomendē izveidot un regulāri atjaunot informāciju centralizētā tiešsaistes vietnē, izveidot palīdzības dienestu, uzlabot normatīvo regulējumu, veikt personāla apmācības tehnisko specifikāciju izstrādē, īstenot draudzīgu politiku un piešķirt nodokļu atvieglojumus tiem, kuri veic ZPI.

Tāpat ZPI ieviešanā būtiska ir dzīves ciklu izmaksa aprēķina metode, par kuru diskutēja Michos Evangelos no Patras Universitātes. Dzīves cikla aprēķins aptver visas izmaksas, sākot no preces vai pakalpojuma ražošanas laika līdz pat tā izmantošanas beigām. Dažkārt šīs kalkulācijas mēdz būt sarežģītas, tāpēc, lai arī metode sniedz vērā ņemamus ieguvumus, tomēr izmantota tā tiek reti.

Katrs projekta partneris izstrādā rīcības plānu, kas ir kā bāzes dokuments veiksmīgai ZPI politikai, nosakot mērķus, aktivitātes un plānotos rezultātus. Piemēram, Maltā viens no rīcības plāna mērķiem ir uzlabot dzīves cikla aprēķina pielietošanas prasmes, Spānijā vēlas pilnveidot līdzšinējo uzraudzības sistēmu un attīstīt tehniskas rekomendācijas ZPI ieviešanai specifiskos sektoros, Beļģijā plāno ZPI īstenošanā iesaistīt vairāk vietējās varas un izveidot tiešsaistes sistēmu, kur dalīties ar ZPI dokumentiem, savukārt Zemgalē ar projekta aktivitātēm plānots uzlabot kopējo ZPI politiku.

Sanāksmes laikā projekta ārējie eksperti, tostarp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji, Zemgales Plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētājs, kā arī vides aizsardzības un izglītības organizācijas “Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs devās izglītojošā braucienā uz atkritumu šķirotavu un poligonu “WasteServ Malta”, lai iepazītos ar inovatīviem ZPI procesiem atkritumu apsaimniekošanā. Apskatīts atkritumu šķirošanas angārs, kurā automatizēti tiek nodalīti atkritumi pēc to lieluma, materiāla un citām kategorijām. Tāpat ārējie eksperti aplūkojuši atkritumu poligonu un biogāzes tvertnes, kuru saražotā enerģija tiek izmantota atkritumu apsaimniekotāja darbībai.

Projekts “Zaļais publiskais iepirkums resursu efektīvai izaugsmei reģionos” no 2017. gada janvāra līdz 2021. gada decembrim tiek īstenots ar INTERREG Europe programmas 2014. - 2020. gadam atbalstu. Projekta vadošais partneris ir Patras Universitāte Grieķijā, un tā kopējais budžets ir 1 704 760 EUR, savukārt ZPR budžets šajā projektā ir 161 657 EUR.

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Zemgales Plānošanas reģions, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.

www.interregeurope.eu / www.europa.eu

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU