Pasākumā piedalījās Monitoringa komitejas pārstāvji, ziņotāji par vietējo demokrātiju – Senžerānlepijas (Saint-Gérand-le-Puy, Francija) pašvaldības priekšsēdētājs Gzavjē Kadorē (Xavier Cadoret) un Iklas (Uccle, Beļģija) pašvaldības deputāts Marks Kolss (Marc Cools) –, Eiropas vietējo pašvaldību hartas neatkarīgo ekspertu grupas priekšsēdētājs Anhels Manuels Moreno-Molina (Angel Manuel Moreno Molina, Spānija), kā arī LPS priekšsēdis Gintu Kaminski, padomnieki, Latvijas delegācija EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā un jomas eksperti.
LPS un jomas pārstāvji detalizēti informēja starptautiskos ekspertus par konkrētiem hartas un demokrātijas principu pārkāpumiem, analizējot pēdējā gada notikumus administratīvi teritoriālās reformas virzībā, kā arī pašvaldību finansiālā jautājuma nelabvēlīgā risināšanā. LPS priekšsēdis G.Kamisnkis pastāstīja, ka pašvaldības nepārtraukti vērsušās Vides un reģionālās attīstības ministrijā, valdībā un arī pie Valsts prezidenta, norādot uz hartas pārkāpumiem, aicinot uz dialogu. Tomēr pPašvaldību priekšlikumi faktiski netiek ņemti vērā, tās neuzklausa.
G.Kaminskis ekspertiem uzsvēra, ka “pirms pusotra gada Latvijai bija pozitīvs vērtējums demokrātijas principu īstenošanā, mēs bijām paraugs citām valstī. Šobrīd Latvija Eiropas vietējo pašvaldību hartas kontekstā atrodas kritiskā situācijā, jo konstatētie pārkāpumi ir nopietns starptautisks signāls demokrātijas principu draudiem Latvijā un liecina par apzinātu varas centralizāciju. Reforma mērķtiecīgi tiek virzīta steidzamā kārtā, nerēķinoties ar iedzīvotāju un pašvaldību viedokli, interesēm un sniegtajiem priekšlikumiem.
Reformas izstrādes procesā uzsvars ir tikai uz robežu grozīšanu kartē un iedzīvotāju skaita akcentēšanu, izslēdzot konsultācijas ar iedzīvotājiem un iespēju paust savu viedokli, ko nosaka hartas piektais pants. Tas ir vides un reģionālās attīstības ministra monologs, augstprātīga attieksme un formālas tikšanās ar cilvēkiem, bet mēs joprojām uzstājam uz argumentētu diskusiju, lai saņemtu atbildes uz konkrētiem jautājumiem par skaidru mehānismu, kā tiks nodrošināta līdzsvarota teritoriālā attīstība, kā vērtēs un ieviesīs pakalpojumu kvalitāti, kādi ir reformas finansiālie ieguvumi valsts un reģionālajā attīstībā. Šobrīd saņemam tikai atrunas, ka par visu lems jaunās domes.”
Viņu papildināja arī LPS priekšsēža vietnieks, Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, akcentējot, ka kartes sagatavošanā pašvaldības nav piedalījušās. Ja iepriekš Latvijā bija pozitīva demokrātijas attīstība, tad pašlaik vērojama varas centralizācija, birokratizācija un klajš uzbrukums pašvaldībām un tās brīvībām. Jau sākotnēji reformas procesa gaitā iesniedzām zinātnieku sagatavotus un pamatotus priekšlikumus, tomēr tas netika ņemts vērā.
Kopumā ir skaidrs, ka īstenojot reformu šādā veidā, pastāv pamatotas bažas, ka vairākas pilsētas zaudēs iespēju attīstīties, savukārt daudzi esošie novadi kļūs par nomalēm, kas pasliktinās vietējo iedzīvotāju situāciju un sekmēs iedzīvotāju skaita samazināšanos.
Vienlaikus, LPS ekspertiem norādīja arī uz problēmām pašvaldību finanšu jomā. Konsultācijas par budžetu ar pašvaldībām notika tikai tad, kad faktiski koalīcijā budžets jau bija apstiprināts un nekādus priekšlikumus neņēma vērā. 2020.gadā pašvaldību budžetā par 45% samazināja ieņēmumus no dabas resursu nodokļa un par 70% – no azartspēļu nodokļa, netika ievērots likumā “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018. – 2020.gadam” noteiktais, ka pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju ir 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem.
2020.gadā pašvaldību budžeta nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju veido vien 18,8% no konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, kas ir zemākais īpatsvars kopš 2007. gada. Pēc pašreizējām prognozēm, arī 2021.gadā un 2022.gadā pašvaldību budžeta ieņēmumu daļa valsts konsolidētajā kopbudžetā turpinās samazināties. Tajā pašā laikā pašvaldību kompetence tiek palielināta, nosakot pašvaldībām jaunu funkciju bez finansējuma.
Vizītes laikā eksperti tiekas arī ar Rīgas domes pārstāvjiem, vides un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci un Finanšu ministrijas pārstāvjiem, uzklausot paskaidrojumus par pašvaldību paustajām bažām.
Eksperti plāno jau tuvākajā laikā izvērtēt apkopotos faktus un iesniegtos dokumentus, lai līdz nākamā gada martam EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress pieņemtu lēmumu par situāciju Latvijā un sniegtu savas rekomendācijas.
Jau ziņots, ka LPS oktobra sākumā EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa prezidentam Andešam Knapem (Anders Knape) nosūtīja vēstuli “Par draudiem vietējai un reģionālajai demokrātijai Latvijā”, kurā astoņās lapās izklāstīti konkrēti hartas pārkāpumi gan attiecībā uz ATR, gan citiem jautājumiem, pamatojot tos ar faktiem un skaitļiem.
Oktobra izskaņā kongresa 37. plenārsesijā Strasbūrā notika Monitoringa komitejas sēde, kurā G. Kaminskis, pamatojoties uz LPS Domes lēmumu, informēja par situāciju Latvijā saistībā ar ATR un hartas pārkāpumiem. Tā kā kongresa uzraudzības ziņojums par situāciju ar vietējo un reģionālo demokrātiju Latvijā 2018. gada martā bija pozitīvs, tad nolemts uz šībrīža situāciju reaģēt nekavējoties.
Papildu informācija:
Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress ir viena no EP institūcijām, kas apvieno 47 dalībvalstis. Kongresa galvenie uzdevumi ir dot iespēju pašvaldību politiķiem diskutēt par kopīgām problēmām, apspriest pieredzi un izteikt priekšlikumus valdībām; pārstāvēt Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību viedokli Eiropas Padomē; būt padomdevējam Ministru komitejai un Parlamentārajai asamblejai par visiem Eiropas vietējās un reģionālas politikas aspektiem; sadarboties ar nacionālajām un starptautiskajām pašvaldību organizācijām; organizēt dažādus pasākumus, lai pēc iespējas lielāku iedzīvotāju daļu iesaistītu demokrātijas veidošanas procesos; gatavot ziņojumus par Eiropas vietējo pašvaldību hartas principu ieviešanu EP dalībvalstīs, regulāri sekojot vietējās demokrātijas attīstības procesiem; praktiski palīdzēt jaunajām dalībvalstīm veidot efektīvas vietējās un reģionālās pašvaldības. Kongresam bija būtiska loma visaugstākā juridiskā spēka starptautiskā likuma – Eiropas vietējo pašvaldību hartas – sagatavošanā un pieņemšanā.
Eiropas vietējo pašvaldību harta pieejama šeit: https://m.likumi.lv/doc.php?id=39149.
Vēstules teksts pieejams LPS vietnē šeit: https://www.lps.lv/lv/zinas/lps/5165-demokratijas-sargi-no-strasburas-vertes-demokratijas-principu-ieverosanu-atr-gaita.
