Aptuveni 70% civillietu, kas tiek pārsūdzētas kasācijas kārtībā, kasācijas tiesvedības ierosināšana tiek atteikta. Kasācijas tiesvedība netiek ierosināta, jo kasācijas sūdzībā norādītie argumenti nedod pamata uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs vai ka izskatāmajai lietai varētu būt nozīme vienotas tiesu prakses nodrošināšanai vai likuma robu aizpildīšanai. Šādu kasācijas sūdzību izskatīšana ne vien rada papildu slodzi kasācijas instances tiesai, kura to izvērtēšanai nepieciešamo laiku varētu veltīt kasācijas pamata funkciju īstenošanai, bet arī nelabvēlīgi ietekmē tiesvedības ilgumu un attiecīgi – lietas dalībnieku tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā.
Lai mazinātu nepamatotu kasācijas sūdzību skaitu un uzlabotu kasācijas sūdzību kopējo kvalitāti civillietās, Senāta Civillietu departaments analizē saņemto kasācijas sūdzību galvenos trūkumus un formulē ieteikumus šo procesuālo dokumentu sagatavošanai. Departamenta priekšsēdētājs Aigars Strupišs uzsver: „Kasācijas sūdzību kvalitātes uzlabošanā ir ieinteresēta gan kasācijas instances tiesa, gan lietu dalībnieki. Lai palielinātu kasācijas tiesvedības efektivitāti, apzinām kasācijas sūdzību galvenās nepilnības un sadarbībā arī ar citu Senāta departamentu kolēģiem meklējam veidus, kā sekmēt kasācijas sūdzību sagatavošanas labo praksi.”
Viens no šādiem pasākumiem ir dalība Latvijas Tiesnešu mācību centra organizētajos semināros, sniedzot informāciju par kasācijas tiesvedības īpatnībām un ieteikumiem kasācijas sūdzību sagatavošanai. Labās prakses formulēšanai un kasācijas instances tiesas darbības skaidrošanai vērtīgu pienesumu sniedz arī atgriezeniskā saite ar šādu semināru dalībniekiem.
Semināra ietvaros Senāta Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks informēja par tādiem izplatītiem kasācijas sūdzību trūkumiem kā lietas faktisko apstākļu un lietā taisīto spriedumu plašiem pārstāstiem uz vairākām lapām, dažādiem argumentācijas trūkumiem (piemēram, tādu argumentu nesniegšana, kā tieši konkrētajā gadījumā izpaudusies attiecīgās tiesību normas nepareiza piemērošana un kāpēc tas novedis vai varēja novest pie lietas nepareizas izspriešanas) un dažādām kasācijas sūdzību strukturēšanas un noformēšanas nepilnībām, kas apgrūtina kasācijas sūdzību pamatotības izvērtēšanu.
Senāta pārstāvis vērsa semināra dalībnieku uzmanību uz to, ka kasācijas sūdzībai jābūt pārdomāti strukturētai, kodolīgai un labi argumentētai, ietverot gan argumentus, kādēļ būtu jāierosina kasācijas tiesvedība, gan pamatojot, kā izpaudusies tiesību normu nepareiza piemērošana pārsūdzētajā spriedumā un kā tā ietekmēja vai varēja ietekmēt lietas iznākumu. Tāpat ir ieteicams kasācijas sūdzībā skaidri formulēt tiesību jautājumu, uz kuru, kasācijas sūdzības iesniedzēja ieskatā, Senātam būtu jāsniedz atbilde kasācijas tiesvedības ietvaros.
„Atbilžu sniegšana uz tiesību jautājumiem ir kasācijas instances galvenā funkcija, kuras īstenošana primāri kalpo sabiedrības interesēm, atbildot uz tiesību jautājumiem judikatūras attīstības un tiesību tālākveidošanas ietvarā. Līdz ar to ir būtiski, ka gan kasācijas sūdzību iesniedzēji, gan senatori fokusējas uz konkrētajā lietā aktualizētā tiesību jautājuma precīzu noteikšanu un pamatotas atbildes rašanu,” norāda Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs.
Statistika. Atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību civillietās:
2019.gada 11 mēnešos 70%
2018.gadā 69%
2017.gadā 68%
