Eksporta pieaugumu septembrī būtiski ietekmēja graudaugu kultūru, elektroierīču un iekārtu, dzelzs un tērauda izstrādājumu, kā arī eļļas augu sēklu eksporta vērtības palielinājums. Savukārt septembrī samazinājās mehānismu un ierīču, koksnes un tās izstrādājumu, kā arī dzelzs un tērauda eksporta vērtība.
2019.gada septembrī preču eksporta vērtība uz ES valstīm pieauga par 2,4%. Eksports būtiski palielinājās uz Spāniju (graudaugi) un Igauniju (transportlīdzekļi un mēbeles). Savukārt uz Lietuvu būtiski samazinājās minerālā kurināmā eksporta vērtība, ko daļēji kompensēja tabakas izstrādājumu un elektroierīču eksporta pieaugums. Eksporta vērtība samazinājās arī uz Poliju (minerālais kurināmais), Zviedriju (koksne un graudaugi) un Dāniju (ūdens transportlīdzekļi un graudaugi).
Būtiski pieauga eksports uz NVS valstīm – par 17,4%, tai skaitā uz Krieviju – par 20,6% (mehānismi un ierīces, alkoholiskie dzērieni u.c.). Pieauga eksports arī uz Ukrainu, bet samazinājās uz Uzbekistānu.
Septembrī samazinājās eksports uz pārējām valstīm – par 8,3%. Ievērojami samazinājās eksports uz ASV (mehānismi), mērenāk uz Turciju (dzelzs un tērauds), bet pieauga uz Nigēriju, Dienvidāfriku un Mauritāniju (uz visām trim – graudaugi).
Preču importa samazinājumu augustā lielā mērā noteica naftas pārstrādes produktu importa vērtības kritums (gan cenu, gan arī apjomu dēļ). Samazinājās arī mehānismu un ierīču, dzelzs un tērauda un graudaugu kultūru imports. Savukārt pieauga transportlīdzekļu un pārtikas rūpniecības ražojumu importa vērtība.
Gada trīs ceturkšņos eksports bija par 0,6% lielāks nekā pirms gada, bet imports palielinājās par 0,3 %. Arī gadā kopumā paredzams mērens eksporta pieaugums. Straujāku eksporta attīstību ierobežo izaugsmes tempu samazināšanās tirdzniecības partnervalstīs.
