Semināra pirmajā daļā projekta “Skola2030” pirmskolas mācību satura izstrādes vecākā eksperte Agrita Miesniece informēs par pirmsskolas izglītības vadlīniju īstenošanu un mācību līdzekļu pieejamību. Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras Starptautiskās sadarbības un atbalsta daļas projektu koordinators Kristaps Auzāns pirmsskolas speciālistus aicinās ieklausīties pirmsskolnieku piedzīvojumos digitālajos projektos. Savukārt Latvijas Universitātes Psiholoģijas bakalaura studiju programmas direktore Anika Miltuze runās par bērnu temperamentu - bērna individuālo atšķirību bioloģisko pamatu.
Pirmsskolas izglītības iestāžu pieredzes stāstos dalīsies Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes “Viršu dārzs” vadītāja Dina Gaide, Jelgavas domes izglītības pārvaldes vadītājas vietniece, galvenā speciāliste pirmsskolas izglītības jautājumos Sarmīte Joma un Rīgas 49. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja, Rīgas pilsētas pirmsskolas izglītības iestāžu konsultatīvās padomes vadītāja Vineta Jonīte.
Noslēgumā semināra dalībnieki aicināti piedalīties diskusijā par pirmsskolas izglītības programmu īstenošanas veidiem un darba organizācijas formām, šobrīd pastāvošajiem pedagogu slodzes veidošanas un apmaksas noteikumiem un priekšlikumiem to pilnveidē.
Viens no būtiskākajiem uzdevumiem gan izglītības kvalitātes nodrošināšanas, gan izglītības pieejamības un finanšu resursu efektīvas izmantošanas kontekstā, ir jauna pedagogu darba samaksas modeļa izveide. Šajā procesā nozīmīgas būs diskusijas par pedagogu, tai skaitā pirmsskolas pedagogu, darba slodzes struktūru un tās sasaisti ar mērķiem un uzdevumiem, kuru īstenošana katrā izglītības posmā pedagogiem savā profesionālajā darbībā ir jānodrošina.
Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrija turpina sarunas ar visām Latvijas pašvaldībām, pārrunājot skolu tīkla, pedagogu nodrošinājuma, slodzes, atalgojuma, atbalsta sistēmas un daudzus citus jautājumus. Tiek pārrunātas un vērtētas arī izmaksas uz vienu izglītojamo atšķirīgos novados. Pēc iegūtajiem datiem tiks vērtētas iespējas pārskatīt finansējuma modeli “nauda seko skolēnam”. Jaunais finansējuma modelis plašākai sabiedrībai tiks prezentēts 2020. gada februārī, un nākamā gada sākumā detalizēti tiks skatīts arī pirmsskolas pedagoga slodzes finansēšanas modelis.
Pirmsskolas vecums ir nozīmīgākais periods bērna dzīvē, kurā notiek izmaiņas vairākos būtiskos rādītājos, nosakot dažādu personības attīstības jomu raksturīgās iezīmes visā cilvēka turpmākajā dzīvē. Pēdējo 10 gadu laikā pirmsskolas izglītības svarīgums un līdz ar to arī pirmsskolas izglītības skolotāja kvalifikācijas nozīmīgums tiek uzsvērts gan starptautiskajos salīdzinošajos pētījumos, gan Latvijas izglītības sistēmu raksturojošajos dokumentos. Starptautisko prasmju pētījumu rezultāti apliecina, ka bērniem un pusaudžiem, kuri apguvuši augstas kvalitātes pirmsskolas izglītību, ir labākas sekmes lasīšanā un matemātikā. Pirmsskolas pedagoga pienākums ir uzņemties atbildību par bērnu kognitīvo un lingvistisko attīstību, par viņu audzināšanu un socializāciju, savukārt valsts un pašvaldības uzdevums ir nodrošināt pirmsskolas pedagogiem teorētisku un praktisku atbalstu, motivējošu darba vidi un konkurētspējīgu atalgojumu, tādējādi veidojot kvalitatīvu pirmsskolas izglītības piedāvājumu ikvienam bērnam.
