2021.-2027.gada daudzgadu plānošanas periodā ERAF un Kohēzijas fonda regulējuma priekšlikumā būtisks finansējums paredzēts pasākumiem, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistīto risku novēršanu un pārvaldību, tajā skaitā plūdu, ugunsgrēku, vētru un sausuma, kā arī cilvēka darbību radītu risku novēršana un pārvaldība.
VUGD gatavību un reaģēšanas spējas ietekmē nepietiekamais un tehniski novecojušais VUDG aprīkojums un autoparks, kas pats par sevi rada neatbilstoši lielu CO2 izmešu daudzumu. Tomēr, kā to ir pierādījuši pēdējie 5 gadi, visbūtiskāko ietekmi uz vidi atstāj jebkurš laikus nelikvidēts mežu, purvu, kūdras, industriālo ražotņu, noliktavu vai atkritumu izgāztuvju ugunsgrēks vai savlaicīgi nenorobežotas naftas produktu noplūdes.
VUGD autoparks kļūst arvien vecāks, arvien grūtāk piesaistīt dienestam jaunus ugunsdzēsējus. Kā norādīja S. Ģirģens, pašreizējais budžeta finansējums iekšlietu nozarei, kas ir zem 400 milj. eiro, nav pietiekams, lai nodrošinātu nozares attīstību, tāpēc ir jāmeklē citi risinājumi finansējuma piesaistei. Tikšanās sākumā VUGD priekšnieka vietnieks Intars Zitāns iepazīstināja tikšanās dalībniekus ar VUGD depo Maskavas ielā 5 telpām, darbinieku darba apstākļiem, aprīkojumu un autoparku.
Lai nodrošinātu pilnvērtīgu katastrofu pārvaldības īstenošanu Latvijā, VUGD ir sagatavojis pieprasījumus Eiropas fondu finansējumam trīs būtiskākajiem pasākumiem: VUGD reaģēšanas spēju stiprināšanai; darbības efektivitātes paaugstināšanai, veicot procesu digitalizāciju, kā arī civilās aizsardzības un ugunsdzēsības izglītības vides un sistēmas pilnveidošanai.
Tikšanās laikā pārstāvji vienojās par nepieciešamību sadarboties, lai rastu iespējami labāko risinājumu katastrofu pārvaldības un civilās aizsardzības uzlabošanai Latvijā.
