Valdība ir sagatavojusi ekonomiskajai situācijai atbilstošu budžetu, kas ir saskaņā ar fiskālās disciplīnas prasībām. Salīdzinājumā ar ziemas prognozēm, kas tika izstrādātas 2019. gada februārī, Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2020. gadam samazināta par 0,2 procentpunktiem līdz 2,8%. Tādējādi mums jārēķinās ar mazāku finansējumu, nekā tika prognozēts iepriekš.
Makroekonomiskās attīstības prognožu pamatā ir konservatīvi pieņēmumi par ekonomisko attīstību vidējā periodā. Latvijas ekonomikas izaugsmes prognoze ir pakļauta pārsvarā ārējiem riskiem. Svarīgi uzsvērt, ka tie pēdējos gados vairāk ir vērsti uz negatīvo pusi.
Mērenākus ekonomikas izaugsmes tempus nekā iepriekšējos divos gados nosaka Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu ieplūdes stabilizēšanās un pieprasījuma vājināšanās ārējos tirgos. IKP pieauguma tempu samazināšanos līdz 2,8% nākamajā gadā ietekmē galvenokārt lēnākie investīciju pieauguma tempi. Tāpat arī pieaugusī nenoteiktība un riski ārējā vidē, tajā skaitā saistībā ar augošajām protekcionisma tendencēm, ASV un Ķīnas tirdzniecības konfliktu, ieilgušo nenoteiktību saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no ES un augošo nestabilitāti pasaules ģeopolitisko konfliktu reģionos.
Gada vidējā inflācija 2020. gadā prognozēta 2,5% līmenī. Salīdzinājumā ar ziemas prognozēm inflācijas prognoze 2020. gadam ir paaugstināta par 0,3 procentpunktiem, galvenokārt šogad pieaugušu izdevumu dēļ, piemēram, elektroenerģijas un dabas gāzes cenu pieauguma, kā arī darba samaksas pieauguma, kas veicinās pakalpojumu cenu pieaugumu.
Šīs makroekonomisko rādītāju prognozes ir saskaņotas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju. Izstrādājot prognozes, Finanšu ministrija (FM) ir konsultējusies ar Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas (EK) ekspertiem. Tās ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.
Strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, sadarbībā ar visām valdības partijām ir izsvērtas iespējas, vajadzības un priekšlikumi. Ministru kabinets ir spējis vienoties par atbalstu daudziem sabiedrībai ļoti nozīmīgiem pasākumiem veselības, izglītības, kā arī iekšējās drošības un tieslietu jomās.
Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 9,894 miljardu eiro apmērā. Savukārt izdevumi – 10,002 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2019. gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 717,1 miljonu eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi – par 610,1 miljonu eiro lielāki nekā 2019. gada valsts budžeta likumā.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 6,9 miljardus, bet izdevumi 7,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,2 miljardu eiro un izdevumi 3,0 miljardu eiro apmērā. 2020. gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 0,3% apmērā no IKP. Savukārt IKP pieaugums nākamgad prognozēts 2,8% apmērā.
Diskusijās ar nozaru ministrijām tika turpināta valsts budžeta izdevumu pārskatīšana. Tā tika strukturēta trīs galvenajos blokos – nozaru finansēšanas politiku pārskatīšana, valsts budžeta programmu pārskatīšana un procesu un sistēmu pilnveidošana. FM veica valsts budžeta programmu analīzi pēc vienotas sistēmas un vienādiem vērtēšanas kritērijiem.
Sadarbībā ar ministrijām ir izdevies panākt iepriekš piešķirtā finansējuma izvērtēšanu, konstatējot, ka ne vienmēr tas tiek izmantots vislabāk un visefektīvāk. Nozaru finansēšanas politiku pārskatīšanā īpaša uzmanība tika pievērsta izglītības un veselības nozaru finansēšanas efektivitātei. Tika analizēta vispārējā un augstākā izglītība, studējošo un studiju kreditēšana, kā arī zinātniskie institūti. Veselības nozares izvērtējums ietver analīzi par stacionārās veselības aprūpes finansēšanas efektivitāti. Tur mums vēl ir daudz darāmā.
Nākamā gada izdevumu pārskatīšanā tika rasti resursi 93,7 miljonu eiro apmērā. No tiem 48,1 miljons eiro tika novirzīts kopējās fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt 45,6 miljoni eiro ministriju noteiktajām prioritātēm. Kopumā papildus nozaru prioritātēm nākamgad piešķirti 174 miljoni eiro.
Trešdaļa no papildu pārdalāmā finansējuma ir piešķirta veselības nozarei – papildu 50 miljoni eiro, tai skaitā darba samaksas palielinājumam ārstniecības personām, kompensējamiem medikamentiem un reto slimību pacientu ārstēšanai. Tādējādi tiks nodrošināti pieejamāki veselības aprūpes pakalpojumi, bet nozares personāls kļūs motivētāks un ieinteresētāks, samazināsies tendence ārstniecības personām aizplūst uz privāto sektoru.
Jānorāda, ka likumprojektā par valsts budžetu 2020. gadam kopējie Veselības ministrijas pamatbudžeta izdevumi plānoti 1,2 miljardu eiro apmērā, tas ir 3,6% no IKP.
Ir jānorāda, ka veselības aprūpei 2020. gadā vispārējās valdības budžetā, kas ir valsts, pašvaldību budžets un slimnīcu pašu finansējums būs 1,37 miljardi eiro, kas ir 4,1% no IKP. Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz, ka, sākot ar 2020. gadu finansējums nozarei veido vismaz 4% no IKP. Valdība to ir nodrošinājusi.
Būtisks papildu finansējums virs 30 miljoniem eiro piešķirts pedagogu atalgojuma nodrošināšanai un zinātnei (23 miljoni – pedagogiem, 7,3 miljoni – zinātnei). Tāpat nozīmīgs finansējums atvēlēts kultūras, iekšlietu sistēmas un tieslietu sistēmas darbinieku algām.
Par papildu 18,9 miljoniem plānots atlīdzības palielinājums iekšlietu sistēmas iestāžu amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi, informācijas aprites drošības uzlabošanai, valsts robežas joslas izbūvei un citām nozares prioritātēm. 5,9 miljoni eiro plānoti atalgojuma palielinājumam tieslietu sistēmas darbiniekiem un citiem nozaru pasākumiem. Bet papildu 13 miljoni eiro atlīdzības palielinājumam kultūras nozarē nodarbinātajiem, kultūras infrastruktūras ēku atjaunošanai un citām nozares prioritātēm.
Tāpat nākamā gada valsts budžeta projektā ir paredzēts papildu finansējums autoceļu sakārtošanai un elektronisko sakaru attīstībai 7,9 miljonu eiro apmērā. Virs viena miljona eiro papildus piešķirti līdzekļi administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Savukārt 5,9 miljoni eiro mediju jomas darbības pilnveidošanai, tai skaitā sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus un informatīvās telpas drošības pasākumiem.
Tāpat valdība spējusi vienoties un pildīt EK ieteikumus sociālās nevienlīdzības mazināšanai. No 2020. gada 1. janvāra tiek palielināts maksimālais diferencētais neapliekamais minimums līdz 300 eiro mēnesī. Kā arī ir lemts paaugstināt līdz 500 eiro mēnesī augstāko robežu, līdz kurai piemēro maksimālo diferencēto neapliekamo minimumu.
Plānots arī turpmākajos gados strādāt pie risinājumiem, lai diferencēto neapliekamo minimumu palielinātu līdz 500 eiro mēnesī. Lai nodrošinātu sociāli vismazāk aizsargāto grupu sociālo nodrošinājumu, nolemts paaugstināt minimālo ienākumu līmeni gan personām ar invaliditāti, gan senioriem.
Savukārt no 2021. gada 1. janvāra tiek palielināta minimālā alga, to nosakot 500 eiro apmērā. Fiskālo iespēju ietvaros valdība turpinās meklēt risinājumus, lai nodrošinātu ienākumu palielinājumu iedzīvotājiem ar zemu ienākumu līmeni.
Svarīgi uzsvērt, ka valsts budžetā jau ir ieplānota šā gada pensiju indeksācija. Tā ir vēsturiski lielākā. Proti, papildu 228,7 miljoni sociālajai aizsardzībai, tai skaitā minimālās pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta personām ar invaliditāti apmēra paaugstināšanai, pensiju indeksācijām un citiem sociālās jomas pasākumiem.
Budžeta sagatavošanas procesā notika ne vien aktīvas diskusijas valdībā, bet arī ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī ar nozaru asociācijām un pašvaldībām. 2020. gada budžetā pašvaldībām plānoti nodokļu ieņēmumi kopā ar speciālo dotāciju 18,8% apmērā no kopbudžeta.
Pēdējo gadu budžeta izpilde pierāda, ka budžeta plāns pārpildās un faktiskā izpilde nodrošina pašvaldībām būtisku papildu finansējumu. Par 63,1 miljonu eiro jeb par 3,6% salīdzinājumā ar 2019. gadu pieaugs pašvaldību nodokļu ieņēmumi un valsts budžeta speciālā dotācija. Pašvaldībām reģionos tiek nodrošināts stabils sabalansēts finansējums, paredzot, ka visām pašvaldībām pēc finanšu izlīdzināšanas ir ieņēmumu pieaugums.
Pieaugums pašvaldībām 13 gadu laikā ir 684,1 miljona eiro apmērā (no 1117,6 miljoniem eiro 2007. gadā līdz 1801,7 miljoniem eiro 2020. gadā). Turklāt jāņem vērā, ka no valsts budžeta tiek piešķirts finansējums gan pedagogu algu nodrošināšanai, gan ceļu sakārtošanai, gan citiem pasākumiem, ko administrē nozaru ministrijas. 2020. gada budžeta izpildes gaitā FM izskatīs iespējas rast resursus, lai pašvaldības varētu saņemt aizņēmumus jaunu bērnudārzu būvniecībai vai esošo bērnudārzu paplašināšanai. Tāpat valsts budžeta projektā paredzēts, ka pašvaldības varēs saņemt nepieciešamos aizņēmumus ES līdzfinansētiem projektiem un sākto projektu turpināšanai un pabeigšanai.
Pateicoties projektu īstenotāju un administrējošo iestāžu efektīvam darbam, Latvija ir sasniegusi ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda starpposma mērķus. Tas projektu īstenošanai ļauj papildus novirzīt 261,6 miljonus eiro ES fondu līdzekļu. Tie būs pieejami, jau sākot ar 2019. gada nogali.
Šobrīd ieviešanā ir projekti par 3,44 miljardiem eiro jeb 77,9% no kopējā 4,4 miljardu eiro ES fondu finansējuma. Līdz ar to 2020. gadā Kohēzijas politikas projektu īstenošanā saglabāsies iepriekšējos gados sasniegtā augstā investīciju dinamika. Nākamā valsts budžeta izdevumos paredzēti 720,1 miljons eiro. Tas tiks mērķtiecīgi ieguldīts tādās Latvijai nozīmīgās jomās kā veselība, izglītība, inovācijas, IKT, nodarbinātība, sociālās nevienlīdzības mazināšana, transports, energoefektivitāte un reģionu attīstība.
Turpinot īstenot pasākumus ēnu ekonomikas ierobežošanai, tiek stiprināta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iesaiste godprātīgas uzņēmējdarbības veicināšanā. Plānots uzlabot nodokļu maksātāju iespējas pilnvērtīgāk novērtēt darījuma partnera uzticamību un noteikt darījuma risku. Lai atbildīgi pieņemtu lēmumu par darījuma veikšanu vai atteikšanos no tā, VID būs tiesības informēt nodokļu maksātāju par tā riskantajiem darījuma partneriem (juridiskajām personām).
Tāpat ar nākamo gadu stāsies spēkā izmaiņas juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanas regulējumā. Tiks pilnveidots kritērijs, kura konstatācija ir pamats procesa uzsākšanai. Tāpat tiks noteikts, ka atbildība par juridiskās personas nokavētajiem maksājumiem būs piemērojama arī personām, kuras faktiski īsteno valdes funkcijas.
Mazāka ēnu ekonomika palielina budžeta ieņēmumus, ko iespējams izmantot sabiedrības labklājības celšanai un valsts attīstībai – veselības nozarei, izglītībai, infrastruktūrai un citām prioritātēm.
Rezumējot, ir jānorāda, ka valsts budžets arī turpmākajos gados būs vērsts uz ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanu un atbildīgas fiskālās politikas īstenošanu, ievērojot fiskālās disciplīnas nosacījumus.
Nākamā gada budžets ir piecu partiju veidots un sabalansēts budžets. Tas ļaus nodrošināt gan iesāktās reformas izglītības jomā, gan papildu finansējumu veselības aprūpes nozarei, kā arī nepieciešamo atbalstu administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Tāpēc aicinu Saeimu atbildīgi izvērtēt sagatavoto likumprojektu un apstiprināt 2020. gada valsts budžetu.
