Pedagogi no Valmieras sākumskolas, Valmieras Pārgaujas sākumskolas, Valmieras 2.vidusskolas, Valmieras Viestura vidusskolas, Valmieras 5.vidusskolas, Valmieras Gaujas krasta vidusskolas – attīstības centra, Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolas, privātās pamatskolas ZAĻĀ SKOLA, Limbažu 3.vidusskolas, Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolas septembra beigās apguva spēles Eco-Buddy vadības un izmantošanas prasmes.
Spēle Eco-Buddy ir uzvarējusi lielākā pasaules green-tech konkursa Climate Launchpad nacionālajā finālā un ir iekļuvusi starp pasaules produktu top 100, kas risina klimata pārmaiņas. Spēle veidota, lai panāktu pozitīvas izmaiņas un veicinātu ilgtspējīgu domāšanu zemapziņas līmenī. Tā izmantojama mācību procesā dažāda vecuma bērniem. Katra skola saņēma sešu spēļu komplektu, ar kura palīdzību, strādājot mazajās grupās, vienlaikus visā klasē būs iespējama spēles spēlēšana, tādējādi nodrošinot šāda mācību instrumenta integrēšanu mācību procesā.
Ar spēles Eco-Buddy palīdzību tiks veidota pamata izpratne par procesiem no izstrādājumu ražošanas viedokļa, apskatot tādas tēmas kā plastmasa, papīrs, stikls u.c., kā arī izglītojot par paradumu ietekmi uz vidi un pārstrādes iespējām.
Šajā mācību semestrī ieinteresētajiem jauniešiem, piedaloties interaktīvos tematiskos pasākumos, tiks nodrošināta gan vispārēja informācija par ilgtspējas problemātiku, gan izglītība par atbildīgu vides un dabas resursu izmantošanu, līdzatbildību par klimata pārmaiņām un iespējām tās ierobežot, kā arī par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nepieciešamību.
Spēļu komplektu iegāde, mācības, kā arī tematiskie pasākumi par ilgtspējas tēmām desmit Valmieras, Cēsu un Limbažu skolās tiek organizēti projekta “Ilgtspējas prasmes nākotnes profesionāļiem” ietvaros. Projektu ievieš biedrība “Valmieras Attīstības aģentūra” sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, piesaistot dažādus nozares ekspertus pasākumu organizēšanā. Projekta kopējās izmaksas ir 11 039 EUR. 9 935 EUR no tām ir Latvijas vides aizsardzības fonda līdzfinansējums.
”Ilgtspēja” un “ilgtspējīga attīstība” ir bieži lietoti un dažādos veidos saprasti jēdzieni. Taču kopējā izpratne tomēr ir viena – jau kopš 1987.gada ANO Pasaules Vides un attīstības komisijas ziņojuma “Mūsu kopējā nākotne” (Bruntlandes komisijas ziņojuma) ilgtspējīga attīstība tiek skaidrota kā attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai. Lai šādu attīstību nodrošinātu, zinātnieki min nepieciešamību pēc sistēmu pārveidojošām izmaiņām – fundamentālas, sistēmiskas reorganizācijas, kas ietver tehnoloģiskos, ekonomiskos un sociālos faktorus, arī cilvēces mērķu un vērtību pārskatīšanu (06.05.2019. publiskotais starpvaldību zinātnes-politikas platformas bioloģiskajai daudzveidībai un ekosistēmu pakalpojumiem jeb IPBES “Globālais bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu novērtējuma ziņojums” un platformas priekšsēdētāja Sera Roberta Vatsona paustie secinājumi). Šī iemesla dēļ ilgtspējas domāšanu nepieciešams integrēt visās dzīves jomās, tai skaitā bērnu, jauniešu un pieaugušo izglītībā.
