Kopbudžeta ieņēmumu palielināšanos šā gada astoņos mēnešos noteica par 116 miljoniem eiro jeb 12,7% augstāki ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Tas saistīts ar atmaksām no Eiropas Komisijas par aktīvu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu. Savukārt nodokļu ieņēmumi palielinājās par 111,4 miljoniem eiro jeb 1,9%. Tas bija ievērojami zemāks pieaugums kā pērn astoņu mēnešu periodā (+9,4%). Zemāks nodokļu ieņēmumu pieauguma temps skaidrojams gan ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos, reformējot UIN sistēmu, gan arī zemāku kā pērn ekonomikas pieauguma tempu.
Pārskata periodā lielākais pieaugums nodokļu ieņēmumos vērojams sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas bija par 156,3 miljoniem eiro jeb 9% augstākas kā pērn astoņos mēnešos. Situācija darba tirgū ir nodarbinātajiem labvēlīga, jo turpina palielināties gan vidējā darba samaksa valstī, gan arī pieprasījums pēc darbiniekiem (otrajā ceturksnī brīvo darba vietu skaits pārsniedz 30 tūkstošus). Tādējādi vērojams arī nozīmīgs iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu pieaugums – par 81,2 miljoniem eiro jeb 7,4% vairāk kā pērn astoņos mēnešos. Lielākais darbaspēka nodokļu ieņēmumu pieaugums bija ar tirdzniecību saistītajās nozarēs, tāpat arī veselības nozarē, būvniecībā un informāciju tehnoloģiju nozarēs.
Ar patēriņu saistīto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes nodokļa ieņēmumi šā gada janvārī-augustā bija par attiecīgi 122,5 miljoniem eiro jeb 7,8% un 32,7 miljoniem eiro jeb 4,9% augstāki kā pērn attiecīgajā periodā. Augstākus ieņēmumus sekmēja pieaugošais iedzīvotāju pirktspējas līmenis, ceļoties ienākumiem. Akcīzes nodokļa ieņēmumu palielināšanos sekmēja arī akcīzes likmju paaugstināšana vairākās produktu kategorijās, tomēr šis efekts mazināsies, ņemot vērā vairāku akcīzes preču patēriņa pieauguma tempa palēnināšanos, kā arī akcīzes nodokļa likmes samazināšanu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem no šā gada 1. augusta.
Kopumā nodokļu ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos bijuši nedaudz zem plānotā līmeņa. Nodokļu ieņēmumu plāns kopumā tika izpildīts 99,4% apmērā un plāna neizpilde bija 35,6 miljoni eiro. To galvenokārt var skaidrot ar zemākiem kā plānots UIN ieņēmumiem (tikai 14,3% no perioda plāna), tāpat arī akcīzes nodokļa ieņēmumiem (96,8%). Gandrīz plānotajā apmērā saņemti PVN ieņēmumi (99,3%). Lielākā plāna pārpilde vērojama darbaspēka nodokļu ieņēmumos – IIN ieņēmumi bijuši par 7,3% virs plāna, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumi 2,7% virs plāna. Līdz gada beigām sagaidāms, ka kopējais nodokļu ieņēmumu plāns tiks izpildīts.
Kopbudžeta izdevumu pieaugumu nozīmīgi ietekmējis izdevumu kāpums veselības resorā (par 85,2 miljoniem eiro jeb 13,8%), kas subsīdiju un dotāciju veidā novirzīts slimnīcām un citām ārstniecības iestādēm pamatā atalgojuma celšanai. Nozīmīgs izdevumu pieaugums astoņos mēnešos bijis arī aizsardzības nozarei. Tāpat kopbudžetā palielinājušies izdevumi ES fondu projektu īstenošanai un iemaksu veikšanai ES budžetā.
Izdevumu kategoriju dalījumā lielākais palielinājums janvārī-augustā vērojams izdevumiem atlīdzībai, kas bija par 114,3 miljoniem eiro jeb 7,3% augstāki kā pērn astoņos mēnešos. Lielākoties to ietekmējusi vienreizēja pabalsta izmaksa šā gada janvārī un februārī iekšlietu un tieslietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas atbilstoši likumam jāizmaksā pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem. Tāpat jāatzīmē izdevumu pieaugums atlīdzībai aizsardzības un veselības resoros strādājošajiem, kā arī pašvaldībās un zinātniskajās institūcijās, tostarp augstskolās.
Kapitālie izdevumi janvārī-augustā bija par 90,2 miljoniem eiro jeb 16,1% augstāki. Tas skaidrojams ar izdevumu palielināšanos Nacionālajos bruņotajos spēkos, kā arī ES fondu projektu īstenošanai pašvaldībās. Jāatzīmē, ka kapitālo izdevumu pieauguma temps pašvaldībās, kā jau iepriekš prognozēts, bremzējas un šī gada otrajā pusgadā augs mēreni.
Izdevumi iemaksām ES budžetā palielinājušies par 55,6 miljoniem eiro jeb 35,2%. Tas saistīts ar nepieciešamību šā gada sākumā visām dalībvalstīm ES budžetā iemaksāt lielāku daļu iemaksu apjoma. Tādējādi sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos izdevumu pieauguma temps bremzēsies.
Izdevumi pensijām kopbudžetā janvārī-augustā palielinājušies par 45,9 miljoniem eiro jeb 3,4%. Ņemot vērā gaidāmo pensiju indeksāciju, kurā tiks izmantots pēdējos gados augstākais pensiju indekss un indeksētas tiks arī pensiju piemaksas par apdrošināšanas stāža gadiem, sagaidāms pensiju izdevumu straujāks kāpums gada pēdējā ceturksnī. Izdevumi pārējiem pabalstiem pārskata periodā palielinājušies par 46,8 miljoniem eiro jeb 7,3%. To galvenokārt ietekmē vidējās apdrošināšanas iemaksu algas palielināšanās, kas tiek ņemta vērā, aprēķinot īstermiņa pabalstu apmērus. Jāatzīmē šogad būtiskais izdevumu slimības pabalstiem pieaugums – par 21,4 miljoniem eiro jeb 19,1%. To sekmējusi gan vidējā pabalsta apmērā palielināšanās, gan arī slimības gadījumu skaita pieaugums, īpaši gada pirmajos mēnešos.
Pārpalikums šā gada astoņos mēnešos veidojies visos budžeta līmeņos, tomēr tendences bijušas atšķirīgas. Valsts speciālajā budžetā un pašvaldību budžetā vērojams nozīmīgs ieņēmumu pieaugums. Tas sekmējis pārpalikuma palielināšanos valsts speciālajā budžetā par 110,4 miljoniem eiro un pašvaldību budžetā par 59,6 miljoniem eiro, salīdzinot ar astoņu mēnešu periodu pērn. Turpretī valsts pamatbudžetā ieņēmumi saglabājušies aptuveni iepriekšējā gada līmenī, bet izdevumiem palielinoties, lai gan joprojām veidojas pārpalikums, tā apmērs bija par 290,8 miljoniem eiro mazāks kā pērn janvārī-augustā. Sagaidāms, kā jau katru gadu pēdējos gada mēnešos, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetā, kopbudžetā veidosies finansiālais deficīts.
