“Atbalsta funkciju centralizācija ir veids, kā iestādes var nodrošināt resursu ekonomiju un to lietderīgāku izmantošanu, pilnveidot atbalsta funkciju sniegšanu, plānot cilvēkresursu attīstību un celt iestādes prestižu. Kā liecina citu valstu pieredze (piemēram, Igaunijas, Lietuvas, Nīderlandes un Somijas), centralizējot vairākas atbalsta funkcijas vienotā pakalpojumu centrā, tiek panākts ne tikai budžeta līdzekļu ietaupījums, bet tiek labāk pārvaldīta informācija un, galu galā, sniegti augstākas kvalitātes pakalpojumi, jo to izpildei var piesaistīt kvalificētākus speciālistus,” norāda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Analizējot valsts pārvaldes iestāžu sadarbību atbalsta funkciju jomā (tvērumā 113 iestāžu 14 resoros), izplatītākie procesi, kur vērojams progress, ir iepirkumu nodrošināšana (51 % no visām iestādēm), personālvadība (29 %) un grāmatvedība (32 %).
Līderi iepirkumu centralizēšanā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Labklājības ministrija, Ekonomikas ministrija (EM), Iekšlietu ministrija (IeM), Aizsardzības ministrija, Zemkopības ministrija un Tieslietu ministrija. Personālvadības centralizēšanā līderi ir Ārlietu ministrija (ĀM) un Veselības ministrija. Savukārt grāmatvedības centralizācijas procesa augšgalā ir ĀM, VARAM, EM un Finanšu ministrija.
Tā kā iepirkumu centralizēšanā sadarbība starp resoru iestādēm tiek īstenota vairāk nekā pusē valsts pārvaldes, likumsakarīga ir šī procesa tālāka attīstīšana. Proti, ir panākta starpresoru vienošanās pakāpeniski virzīties uz kopīgu centralizētu iepirkumu organizēšanu degvielas, laboratorijas materiālu, reaģentu, ķimikāliju un elektroenerģijas iepirkšanai.
Lai tikpat sekmīgi attīstītu grāmatvedības un personālvadības procesu centralizēšanu, jādomā par kompetenču centru izveidi, jo tas ļauj ieviest vienotus procedūru standartus, kas padara datus pārskatāmākus un ievērojami ceļ pakalpojumu kopējo kvalitāti. Piemēram, Valsts kase pakāpeniski top par pakalpojumu centru grāmatvedības procesos, jo tā veic uzskaiti jau deviņās valsts pārvaldes iestādēs. Tomēr kopumā šo abu virzienu attīstību bremzē decentralizētā personāla administrēšanas sistēmu lietošana, no kā resoriem būtu jāatsakās, lai panāktu efektīvu un ekonomisku valsts budžeta līdzekļu izlietojumu sistēmu uzturēšanā.
Jāpiemin, ka ar grāmatvedības centralizācijas procesu vislabāk veicies Ministru kabineta, ĀM, VARAM, EM un Finanšu ministrijas resoram. Nozīmīgi – Valsts kase pakāpeniski veidojas par kompetenču centru grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā ne tikai valsts pārvaldē, bet arī neatkarīgo iestāžu apkalpošanā, piemēram, nodrošinot grāmatvedības procesus Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (kopā apkalpo jau 9 iestādes).
Attīstība notiek arī IKT centralizācijā, kur līderis ir VARAM, un Valsts reģionālās attīstības aģentūra šobrīd nodrošina informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un informācijas drošības pārvaldības pakalpojumus visam resoram.
Notiek arī virzība uz mazāk efektīvo automašīnu skaita samazinājumu (vieglās pasažieru automašīnas, kuru nobraukums gada laikā ir mazāks par 8500 km) – gada laikā samazināts par trešdaļu. Iestādes tiek aicinātas sadarboties autotransporta koplietošanā starp resora iestādēm un citiem resoriem. Būvniecības valsts kontroles birojs īstenojis pilotprojektu autotransporta efektivizēšanas jomā, savukārt pašlaik Valsts vides dienests īsteno projektu par viedās autotransporta vadības sistēmas ieviešanu.
Valsts pārvaldes reformu plāns paredz ik gadu veikt valsts pārvaldes atbalsta funkciju mērījumus un izstrādāt funkciju konsolidācijas piedāvājumu, balstoties uz kvalitātes un produktivitātes ieguvumu izvērtējumu. Ar Valsts pārvaldes reformu plāna sasniegtajiem rezultātiem iespējams iepazīties Ministru kabineta mājaslapā publicētajā informatīvajā ziņojumā.
