Izbūvēta valsts robežas josla infrastruktūra, ir valsts drošības garants. Tā nav 12 metrus plata stiga, kā to norāda TV 3 raidījuma «Nekā personīga» žurnālisti, bet gan valsts robežas josla, kuras izbūvē ietilpst teritorijas attīrīšana no apauguma, pēdu kontroles joslas ierīkošana visā valsts robežas joslas garumā, patrulēšanas un brīvās novērošanas zonas ierīkošana, izbūvējot caurtekas, patruļtaku ierīkošana, pārmitrinātos un pārplūstošos apvidos izvietojot koka konstrukcijas laipas, savukārt pārējos apvidos – ar smalcinātas koksnes klājumu, tiltu būvniecība pāri lielākām ūdens tecēm, kā arī 2,7 m augsta stiepļu žoga izbūve noteiktos robežas posmos, vērtējot pārkāpumu iespējamību.
Tiltu būvniecība ir kopējā būvprojekta neatņemama sastāvdaļa un nav skatāma atrauti no projekta. Tiesa, četru tiltu būvniecība pāri Zilupei, Ludzas upei, Rītupei un Liepnas upei kopumā izmaksāja nepilni 663 tūkstoši euro, taču jāņem vērā, ka izmaksas ir balstītas pirmām kārtām uz 2014. gada aprēķiniem, tāpat ņemams vērā tiltu garums, apvidus īpatnības, citi apstākļi, kā, piemēram, uz Latvijas – Baltkrievijas valsts robežas tiltu izbūve ietver arī apvidus teritorijas iekārtošanu, tostarp arī pievedceļu ierīkošu, un upju krastu nostiprināšanu. Šķietami vienādie tilti nav salīdzināmi arī tādēļ, ka būvēti no dažādu materiālu konstrukcijām.
Tāpat Valsts robežsardze vairrākkārtīgi ir skaidrojusi, ka par pamatu valsts robežas joslas iezīmēšanai (iemērīšanai) dabā gar upēm, strautiem vai citām ūdens tecēm, tiek ņemta vērā meteoroloģisko apstākļu ietekme uz upju, strautu vai citu ūdens teču krasta līnijām, mērot to, saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 13. panta otro daļu, taisnās līnijās no upes faktiskās krots vai krasta līnijas Valsts robežas demarkācijas laikā. Tādēļ pašsaprotami, ka atsevišķos posmos ir situācijas, kad no apauguma tiek attīrītas teritorijas līdz pat 80 vai 100 metru platumā, jo ūdens teču krasti sausā laikā mēdz atkāpties, turklāt mērot taisnās līnijās, teritorijas, kas ir ūdens teču ielokā tiek ieskaitītas valsts robežas joslā.
Valsts robežsardzei nav skaidri arī pārmetumi attiecībā uz žoga būvniecību. Nav pamata uzskatīt, ka žoga būvniecībā ir atkāpes no līguma, atsevišķos Valsts robežsardzes noteiktos posmos tiek būvēts 2,7 metri augsts stiepļu žogs ar dzeloņdrātīm augšmalā, turklāt būvniecības gaitā, lai nodrošinātu žoga lielāku stabilitāti tas tika/tiek aprīkots ar papildus stiprinājumiem, nesadārdzinot žoga izbūvei paredzētās izmaksas. Tas, vai uzbūvētais žogs neatbilstu tehniskai specifikācijai, būtu vērtējams tikai pēc objekta nodošanas un autoruzrauga slēdziena.
