DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
06. septembrī, 2019
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Pašvaldības

LPS: valsts atteikšanās no saistībām var radīt papildu izdevumus ģimenēm ar bērniem

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: rawpixel.com

Vakar, 5. septembrī, norisinājās Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ikgadējās sarunas, kuras vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un ministre Ilga Šuplinska. Sarunās tika skatīti virkne šobrīd aktuālu jautājumu, tomēr būtiskākais no tiem – 1.-4. klašu skolēnu ēdināšana nākamajā gadā.

Sarunu laikā pašvaldību vadītāji uzsvēra, ka pašvaldības ir gatavas nodrošināt brīvpusdienas 1., 2, 3. un 4. klases izglītojamiem no 2020. gada 1. janvāra tikai tādā gadījumā, ja 2020. gadā pašvaldībām no valsts budžeta tiek nodrošināta mērķdotācija pašvaldību izglītības iestādēs 1,5 – 4 gadu vecuma bērnu izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām vismaz līdzvērtīgā apmērā (valsts budžeta finansējums katrai pašvaldībai pirmskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai ir līdzvērtīgs pašvaldībai plānotajam dotācijas brīvpusdienu nodrošināšanai apmēram).

Pašvaldības iespēju robežās nodrošina brīvpusdienas dažādu vecuma grupu bērniem, tomēr šāda pieeja ieviesta pakāpeniski – daudzu gadu garumā, ņemot vērā pašvaldību budžetu iespējas. Savulaik valsts uzņēmās 1.-4.klašu skolēnu ēdināšanu, šobrīd no šīs funkcijas tā atsakās, nododot to pašvaldībām bez papildu finansējuma, kas ir pretrunā arī ar likumu “Par pašvaldībām”,” pauž G.Kaminskis, piebilstot, ka papildu finansiālais slogs nākamā gada budžetā pašvaldībām nozīmētu citu brīvprātīgo iniciatīvu samazināšanu vai pat likvidēšanu.  

Minētais likums nosaka, ka nododot pašvaldībām jaunas autonomās funkcijas, kas saistītas ar izdevumu palielināšanos, vienlaikus jānosaka pašvaldībām jauni ienākumu avoti, par ko tika uzsvērts arī sarunu laikā, tomēr no ministres paustā izriet, ka, viņasprāt, finansējumam šajā gadījumā līdzi funkcijai nav jāseko. Sarunu laikā pašvaldību vadītāji tā arī neguva argumentētu atbildi, kāpēc šobrīd valsts ir gatava atteikties no sava lēmuma un pārtraukt  1.-4.klašu skolēnu ēdināšanu.

Lai funkciju pārdale notiktu pārdomāti un pakāpeniski, LPS sarunu protokolā piedāvāja arī risinājumu pirmsskolas pedagogu darba samaksas sistēmas sakārtošanai. Lai nodrošinātu vienotu pieeju pedagogu atalgojumam un sakārtotu pedagogu darba samaksas sistēmu visās izglītības pakāpēs, pakāpeniski nodrošināt valsts budžeta finansējumu visu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai bērnu no 1,5 gadu vecuma izglītošanā nodarbinātajiem pedagogiem:

  1. no 2021.gada – pedagogiem, kas strādā ar 3 – 4 gadu vecuma bērniem;
  2. no 2022.gada – pedagogiem, kas strādā ar bērniem vecumā no 1,5 gadiem līdz 2 gadiem.

Tādējādi trīs gadu laikā valsts pilnībā pārņemtu visu pirmsskolas pedagogu atalgojuma finansēšanu, kas būtu atbilstoši Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 97.1. punktam (pakāpeniski ieviest atlīdzības finansēšanu no valsts budžeta visiem pirmsskolas pedagogiem).

Tomēr sarunas noslēdzās ar minētā jautājuma nesaskaņošanu no abām pusēm. Diskusijas par šo turpināsies jau drīzumā sarunās ar Finanšu ministriju.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI