Nacionālais jaunatnes dialogs
2025. gada 21. oktobrī abas jaunietes piedalījās Nacionālajā jaunatnes forumā Rīgā, kas pulcēja vairāk nekā simts jauniešu, politikas veidotāju, pašvaldību pārstāvju un darbā ar jaunatni iesaistīto organizāciju no visas Latvijas. Foruma laikā oficiāli tika atklāts Nacionālais jaunatnes dialogs, kas ir jauns sadarbības formāts ar mērķi nodrošināt regulāru, jēgpilnu un strukturētu sarunu starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem visos līmeņos. Iniciatīva tika izveidota pēc toreizējās Izglītības un zinātnes ministrijas ministres Daces Melbārdes ierosinājuma, un par dialoga patroni kļuva iepriekšējā Ministru prezidente Evika Siliņa.
Forumā dalībnieki kopā ar lēmumu pieņēmējiem darbojās septiņās tematiskajās darba grupās, kurās apsprieda drošību un sabiedrības noturību, demogrāfiju un mājokļu pieejamību, pilsonisko līdzdalību, mobilitāti un reģionālo attīstību, mentālās veselības un dzīves prasmju attīstību, kā arī uzņēmējdarbību un nodarbinātību. Šis darbs izveidoja pamatu tālākam dialoga procesam, lai jauniešu balss un priekšlikumi tiktu sadzirdēti ikvienā politikas jomā.
Jauniešu līdzdalības forumā
17. un 18. decembrī abas Valmieras pārstāves apmeklēja otro Jauniešu līdzdalības forumu, kas bija veltīts pilsoniskās līdzdalības aktivitāšu un rekomendāciju izstrādei. Divu dienu garumā jaunieši no dažādiem reģioniem padziļināja zināšanas par lēmumu pieņemšanas procesiem vietējā un nacionālā līmenī, kā arī tikās ar jomas ekspertiem, tostarp Inesi Voiku. Īpaši spilgta un atmiņā paliekoša bijusi praktiskā simulācijas spēle, kurā dalībniekiem bija iespēja iejusties deputātu un iedzīvotāju lomās.
Nora Liepiņa dalās pieredzē: "Mēs spēlējām stimulācijas spēles, kas lika iejusties deputātu un iedzīvotāju lomās, lai saprastu, kā pieņem budžetu un cik naudas novirza konkrētiem pasākumiem. Dažiem dalībniekiem bija iedoti slepeni uzdevumi. Es biju deputātos, un manā grupā bija jāuzstāj uz to, lai tiktu atbalstīti pasākumi daudzbērnu ģimenēm, kamēr citi vairāk cīnījās par senioru interesēm. Tas viss lika ļoti kritiski domāt, vai mēs attiecīgo ideju finansiāli varam atļauties, un vai to noraidīt, vai atbalstīt."
Šajā forumā jaunieši aktualizēja vairākas būtiskas rekomendācijas valsts institūcijām, tostarp par jauniešu domju tiesiskā regulējuma pilnveidi un valsts atbalstu, neformālās izglītības stiprināšanu, Valsts aizsardzības mācības ieviešanu 9. klasē, kā arī sociālā un psiholoģiskā atbalsta pieejamības uzlabošanu jauniešiem.
Kā norāda Amanda Šulmeistare, šajos forumos un domnīcās meitenēm bija iespēja iziet visus nepieciešamos soļus, lai izprastu, kādā veidā top likumi un lēmumi – kāds ir process, ar kādiem cilvēkiem jātiekas un kā jāizskatās dokumenta uzmetumam, lai to iesniegtu. Tāpat gūti vērtīgi ieteikumi un idejas no citiem novadiem. Amandai prātā palicis Latgales reģiona piemērs, kur jaunieši paši organizē nakts sporta spēles "Nakts keda", un šādu pieredzi viņa labprāt redzētu pilnveidotu un ieviestu arī Valmieras novadā.
Aci pret aci ar ministru: Drošības izaicinājumi
Nacionālā jaunatnes dialoga ietvaros jauniešiem bija iespēja tikties arī ar nozaru ministriem. Valmieras jaunietes iesaistījās drošības jautājumu darba grupā, un 19. martā viņas viesojās Iekšlietu ministrijā. Tur jaunieši tikās ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski, Valsts policijas Rīgas pārvaldes priekšnieku Juri Staļģevicu un Valsts policijas koledžas kadetiem.
Tikšanās laikā jaunieši diskutēja par Latvijas migrācijas politiku, darba specifiku iekšlietu dienestos un aktuālajiem nozares izaicinājumiem. Nora Liepiņa stāsta, ka vizīte izvērtusies vērtīga un aizraujoša – bijis interesanti uzzināt, kā izskatās topošā policista ikdiena un kā ministrs raugās uz valsts drošību. Saruna bijusi arī personiskāka, jo ministrs labprāt dalījies stāstā par to, kā nonācis līdz šim amatam un kāda ir viņa ikdiena.
Galvenās atziņas: Redzēt abas puses un rīkoties pašiem
Abas jaunietes neslēpj gandarījumu par dalību Latvijas Jaunatnes padomes darbā. Šī pieredze paplašinājusi viņu skatījumu uz sabiedriskajiem procesiem.
Amanda Šulmeistare atzīst, ka dalība padomes darbā palīdzējusi attīstīt spēju saredzēt procesus no abām pusēm: "Tu kā jaunietis spēj izteikt savu viedokli formālākā gaisotnē, dzirdēt citu cilvēku domas un brīvi runāt. Lai gan viedokļi dažreiz atšķīrās, galvenā pamatdoma visiem bija viena – palīdzēt jauniešiem un iesaistīt viņus šādos svarīgos pasākumos."
Nora Liepiņa kā lielāko personīgo ieguvumu min iemācīto prasmi ieklausīties un rast kompromisus, kā arī iegūtos kontaktus ar vienaudžiem visā Latvijā, ar kuriem saziņa turpinās joprojām. Viņa īpaši uzteic foruma dalībnieku mērķtiecību: "Man ļoti patika tas, ka mēs visi ļoti aktīvi runājām par tām problēmām un visi iesaistījās. Tagad ir daudzi, kas mēdz tikai pasūdzēties par to, kas ir slikti, bet, kad jāsāk darīt, lai nebūtu slikti – tad paši neko nedara. Šeit visi reāli darbojās."
Nacionālā jaunatnes dialoga koordinēšanu nodrošina Latvijas Jaunatnes padome, cieši sadarbojoties ar Izglītības un zinātnes ministriju. Pirmais darba cikls ir veiksmīgi noslēdzies, pierādot, ka jaunieši ir gatavi uzņemties atbildību par savu un valsts nākotni. Jau šī gada rudenī Nacionālais jaunatnes dialogs turpināsies jaunā ciklā ar jaunām diskusijām un tikšanās reizēm, kurās noteikti atkal dzirdēsim arī Valmieras novada jauniešu balsis.
