A.Pabriks tiksies ar Spānijas aizsardzības ministri Margaritu Roblesu Fernandesu (Margarita Roblez Fernandez) un ārlietu ministru, Eiropadomes izvirzīto kandidātu Eiropas Savienības Augstā pārstāvja amatam ārlietās un drošības politikas jautājumos Žozepu Borrelju (Joseph Borrell).
A.Pabriks, tiekoties ar M.Roblesu un Ž.Borrelju, pārrunās Latvijas un Spānijas divpusējo sadarbību aizsardzības jomā, reģionālās drošības jautājumus, kā arī Eiropas Savienības un NATO aktuālos jautājumus.
Vizītes laikā A.Pabriks tiksies arī ar Spānijas Bruņoto spēku komandieri ģenerāli Fernando Alehandru (Fernando Alejandre), apmeklēs NATO Apvienoto Gaisa operāciju centru Torrehonā, kā arī viesosies vairākās Spānijas Bruņoto spēku militārajās bāzēs.
Tāpat aizsardzības ministrs 6. septembrī piedalīsies Latvijas Kara muzeja izstādes “Latvijas armijai un valstij 100” atklāšanā, kas līdz 14. oktobrim publiskai apskatei būs pieejama Toledo Armijas muzejā. Izstāde, kuras moto ir “No zobena saule lēca”, sastāv no vairāk nekā 270 Latvijas Kara muzeja eksponātiem, tostarp militārajiem apbalvojumiem, fotogrāfijām un formastērpiem. Izstāde ar aprakstu spāņu valodā vēstīs par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas dibināšanu, kā arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem mūsdienās.
Spānijas karavīri rotācijas kārtībā pilda dienesta pienākumus Daudznacionālajā kaujas grupā Latvijā, ko vada Kanāda. Nacionālo bruņoto spēku karavīri kopā ar vairāk nekā 1300 Spānijas, Albānijas, Čehijas, Itālijas, Polijas, Kanādas, Slovākijas, Slovēnijas un Melnkalnes un karavīriem Latvijā piedalās kopīgās mācībās, tādējādi uzlabojot savietojamību ar reģionālajiem sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.
NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija notika 2017. gada 19. jūnijā Ādažu bāzē.
Tāpat Spānijas gaisa spēki regulāri piedalās NATO Baltijas valstu Gaisa patrulēšanas misijā, rotācijas kārtībā nodrošinot pastāvīgu vienību klātbūtni Baltijas reģionā. Spānija patrulēšanu pēdējo reizi veica no 2018. gada maija līdz augustam, misiju atbalstot ar iznīcinātājiem “Eurofighter” no Šauļu Gaisa spēku bāzes Lietuvā.
Jau ziņots, ka 7. janvārī Liepājā tika atklāti Latvijas Neatkarības kara un Latvijas armijas 100. gadadienas pasākumi. Pasākumu programma noris hronoloģiski atbilstoši vēstures notikumiem visā Latvijā, atspoguļojot to vēsturisko virzību Latvijas teritorijā un izšķirošās cīņas.
1918. gada 18. novembrī svinīgā Tautas padomes sēdē tika pasludināta Latvijas neatkarība. Tomēr idejai par neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku bija gan ārēji, gan iekšēji ienaidnieki. Tāpēc gatavība veidot savu valsti Latvijas tautai bija jāpierāda un jāizcīna uzvara Latvijas Neatkarības karā, savu valsti aizstāvot ar ieročiem rokās.
Latvijas armija tika izveidota 1919. gada 10. jūlijā, apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi. Dažus mēnešus vēlāk, 1919.gada 11.novembrī, šī jaunizveidotā armija atbrīvoja Rīgu no Bermontiešu karaspēka.
1919. gadā pēc Cēsu kaujām, kad Ziemeļlatvijas brigāde kopā ar igauņiem pilnībā sakāva vācbaltiešu landesvēru un vācu Dzelzsdivīziju, 3. jūlijā tika noslēgts Strazdumuižas pamiers un 6. jūlijā Ziemeļlatvijas brigāde ienāca Rīgā, kur viņus sagaidīja Dienvidnieki. 1919. gada 10. jūlijā Pagaidu valdība oficiāli iecēla amatā pirmo armijas virspavēlnieku ģenerāli Dāvidu Sīmansonu, kurš nākamajā dienā izdeva pavēli Latvijas armijai Nr.1.
Atceroties šos nozīmīgos vēsturiskos notikumus, Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki vēlas īpaši godināt to dienu piemiņu un atzīmēt Latvijas armijas un Latvijas Neatkarības kara simtgadi, organizējot plašus pasākumus visā Latvijas teritorijā, hronoloģiski virzoties no pirmajām kaujām Kurzemē līdz Latgales atbrīvošanas kaujām.
Plašāka informācija par Latvijas Neatkarības karu un Latvijas armijas 100. gadadienu pieejama Nacionālo bruņoto spēku tīmekļvietnes sadaļā “Latvijas armijai 100”: www.mil.lv/lv/latvijas-neatkaribas-kars. .
