Patēriņa cenu izmaiņas
procentos
Jūlijā patēriņa cenu līmenim ir tendence samazināties, ko ietekmē sezonāli faktori. Šā gada jūlijā bija vērojamas mēnesim raksturīgas cenu pārmaiņas, ko galvenokārt ietekmēja cenu kritums apģērbiem, apaviem un pārtikai.
Lielākā pazeminošā ietekme jūlijā saistībā ar izpārdošanām, kas sezonāli notiek katru gadu, bija cenu kritumam apģērbiem un apaviem – samazinājums par 8,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni attiecīgi samazināja par 0,5 procentpunktiem.
Pārtikas cenām mēneša laikā bija vērojams kritums par 1,1%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,2 procentpunktiem. Lielākā ietekme sezonālu faktoru ietekmē bija cenu kritumam dārzeņiem. Pasaules pārtikas cenām jūlijā bija straujākais kritums kopš iepriekšējā gada decembra. Jūlijā, salīdzinot ar jūniju, tās samazinājās par 1,1%. Straujākais kritums bija vērojams piena produktu cenām, ko ietekmēja pieprasījuma samazināšanās ziemeļu puslodē. Saruka arī graudaugu cenas, ko veicināja plašas eksporta piegādes un labas ražošanas iespējas galvenajās šo produktu ražošanas valstīs.
Saistībā ar dabasgāzes tarifa samazināšanu no šī gada 1. jūlija, cenas jūlijā samazinājās dabasgāzei par 17,9%, kopējo patēriņa cenu līmeni samazinot par 0,2 procentpunktiem.
Degvielai cenas Latvijā mēneša laikā samazinājās par 2,2%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu. Pasaules naftas cenas jūlijā praktiski saglabājās nemainīgas. Mēneša pirmajā pusē tās pieauga, līdz 67 USD par barelu, pēc informācijas par ASV naftas rezervju ievērojamu samazināšanos un zemāko naftas ieguves apjomu Krievijā. Mēneša vidū naftas cenas samazinājās līdz 62 USD par barelu, pēc mazāk asas ASV retorikas pret Irānu un ASV valdības datu publicēšanas par ASV naftas rezervju palielināšanos. Tomēr mēneša otrajā pusē naftas cenas atkal nedaudz pieauga pēc tam, kad Irāna sagrāba britu tankkuģi Persijas līcī.
Lielākā palielinošā ietekme jūlijā bija pakalpojumiem, kas palielinājās vidēji par 0,3% un kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Lielākā ietekme bija vērojama cenu kāpumam kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, ēdināšanas pakalpojumiem, veselības aprūpes pakalpojumiem un mājokļa īrei.
Šī gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, patēriņa cenas pieauga par 2,9%. Gada vidējā inflācija bija 3 procenti.
Prognozējams, ka šogad vidējā gada inflācija varētu būt augstāka par 2018. gadā vēroto. To ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā ir atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.
