“Lai sasniegtu soda mērķi, aizsargājot sabiedrības drošību, atjaunojot taisnīgumu un atturot personas no noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu, rosinu Tieslietu ministriju uzsākt diskusiju ar krimināltiesību speciālistiem par kriminālatbildības noilguma termiņu pārskatīšanu un pagarināšanu,” vēstulē tieslietu ministram pauž S. Ģirģens.
Tāpat iekšlietu ministrs šādu iniciatīvu skaidro ar starptautisko praksi, kur šādas iniciatīvas ir sabiedrības interesēs un veicinās sabiedrības uzticību dažādām iestādēm, kā arī procesiem.
“Īpaši vēlos norādīt, ka kriminālatbildības noilguma termiņa pagarināšana ir nepieciešama par tādiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kurus izdarījušas valsts amatpersonas, proti, personas, kuras darbojas valsts vārdā un kuru pieņemtie lēmumi skar sabiedrību kopumā,” norāda iekšlietu ministrs. Sabiedrības interesēs ir prasīt, lai valsts uzdevumu pildīšana tiktu uzticēta godprātīgām personām.
Viens no juridiskās atbildības kritērijiem ir soda neizbēgamības princips. Tas nozīmē, ka neviens tiesībpārkāpums nevar palikt bez soda, kura mērķis, saskaņā ar Krimināllikuma 35. panta otro daļu, ir atjaunot taisnīgumu, kā arī atturēt personas no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Pašreiz spēkā ir esošais Krimināllikums, kura 56. panta pirmā daļa paredz, ka personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, pagājis šāds laiks:
- Divi gadi no kriminālpārkāpuma izdarīšanas dienas;
- Pieci gadi no mazāk smaga nozieguma izdarīšanas dienas;
- Desmit gadi no smaga nozieguma izdarīšanas dienas;
Piecpadsmit gadi no sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas dienas, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest mūža ieslodzījumu.
