DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
17. jūnijā, 2019
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Vide

Vecdaugavas pļavā atgriezusies retā Jūrmalas armērija

Dabas aizsardzības pārvaldes (Pārvaldes) eksperti, apsekojot pērn iniciatīvā “Daru labu dabai” apsaimniekoto pļavu dabas liegumā “Vecdaugava”, konstatējuši reto un īpaši aizsargājamo pļavas augu – Jūrmalas armēriju. Eksperti norāda – augs atkal sācis augt pļavā, jo pagājušā gadā tur veikta atjaunojošā pļaušana. Piedaloties brīvprātīgajiem, siena talkā pļava atbrīvota no invazīvās sugas – zeltslotiņas, kas bija pārmākusi pļavu.

Jūrmalas armērija (Armeria maritima) Latvijā un Baltijas reģionā ir īpaši rets augs.  Tā ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanās grāmatas 1. kategorijā. Šī retā suga aug tikai sausās pļavās un smilšainās vietās ar skraju veģetāciju, piemēram, piejūras pļavās, kam raksturīga sāļa augsne, tādēļ Latvijā tā novērojama ļoti nedaudzās vietās. Lielākoties to var sastapt Rīgas līča dienvidu daļā, Rīgas pilsētā, tostarp DL “Vecdaugava” pļavās. Taču augu arvien nopietnāk apdraud pļavu izmīdīšana, uzaršana vai aizaugšana ar citām mazprasīgākām sugām.

Tā bija noticis arī ar konkrēto pļavu DL “Vecdaugava”, kur pērn pie darba divās talkās ķērās brīvprātīgie. Teritoriju, kuru savulaik izmantoja ganībām, bija sākuši pārņemt krūmāji, kā arī dažādas invazīvās sugas, tostarp zeltslotiņas. Viens šī auga eksemplārs spēj nogatavināt vairāk nekā tūkstoš sēklu, tādejādi strauji pārmācot vietējo augu sabiedrību un kaitējot gan pilnvērtīgai kukaiņu dzīvei, gan augu sugu attīstībai.

Pateicoties savlaicīgai pļavas nopļaušanai (pirms invazīvās zeltslotiņas paspējušas nogatavināt sēklas), kā arī siena savākšanai, šogad retā Jūrmalas armērija pļavā atkal bija atrodama. Kuplākā skaitā šeit šogad sastopamas arī retās un īpaši aizsargājamās jumstiņu gladiolas, kas aug tikai lielo upju palienēs. Tāpat te mitinās tikai dabiskiem zālājiem raksturīgā dzirkstelīte, zeltainā gundega, klinšu noraga, kā arī ziemeļu madara, arī vairāki populāri ārstniecības augi.

 “Pļaušana un siena vākšana ir viens no būtiskākajiem dabiskas pļavas apsaimniekošanas priekšnoteikumiem. Esam ļoti gandarīti, ka pērnā gada divas pļavas pļaušanas un siena savākšanas aktivitātes jau šogad vainagojušās ar tik uzskatāmiem rezultātiem. Paldies brīvprātīgajiem par paveikto dabas daudzveidības sekmēšanā!” pauž Pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs.

Viņš cer, ka Latvijā, kur zālāji ir vieni no apdraudētākajām biotopu grupām, kuru platības pēdējo 50 gadu laika strauji samazinājušās, šādi pozitīvie stāsti ar gadiem tikai vairosies, un nākotnē varēsim lepoties ar daudzām bioloģiski vērtīgām un daudzveidīgām pļavām, kas sniedz patvērumu dabas retumiem.

Šajā vasarā pļavas apsaimniekošana turpināsies. Daļa pļavas teritorijas jau sākta pļaut, un tuvākajās nedēļās darbi turpināsies. Jūlija sākumā Pārvalde cer uz brīvprātīgo atbalstu siena savākšanas aktivitātē. Interesentus, kuri vēlētos pieredzēt siena talku, nedodoties tālu prom no Rīgas, aicinām sekot līdzi informācijai www.daba.gov.lv.

Vairāk par iespējām iesaistīties iniciatīvā “Daru labu dabai”, kurā darbi piemēroti trīs līdz pat 50 cilvēku lieliem kolektīviem, var uzzināt iniciatīvas mājaslapā www.darudabai.lv.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU