DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
30. janvārī, 2019
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Eiropas Savienība
1
1

Ilgtspēja — Komisija nāk klajā ar pārdomu dokumentu par ilgtspējīgāku Eiropu līdz 2030. gadam

Īstenojot diskusiju par Eiropas nākotni, kas tika uzsākta ar Komisijas 2017. gada 1. marta Balto grāmatu, Komisija šodien publicē pārdomu dokumentu par ilgtspējīgu Eiropu līdz 2030. gadam.

Tapis saistībā ar Komisijas priekšsēdētāja Junkera 2017. gada runu par stāvokli Savienībā, šodien publicētais dokuments ir daļa no ES ciešās apņemšanās sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, tostarp attiecībā uz Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām. Pārskatot Eiropas problēmu plašumu un sniedzot ilustratīvus nākotnes scenārijus, dokumentā mēģināts virzīt diskusiju uz to, kā šos mērķus vislabāk sasniegt un kā Eiropas Savienība var palīdzēt to izdarīt līdz 2030. gadam. Pamatojoties uz pēdējo gadu laikā sasniegto, šie scenāriji uzsver nepieciešamību pēc turpmākas rīcības, ja ES un pasaule vēlas nodrošināt ilgtspējīgu nākotni iedzīvotāju labklājības interesēs.

Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss sacīja: “Ilgtspējīga attīstība sākas un beidzas ar cilvēkiem, tā nozīmē padarīt mūsu ekonomiku un sabiedrību ilgtspējīgu un plaukstošu vienlaikus. Mēs to darām, lai spētu uzturēt savu dzīvesveidu un uzlabot mūsu bērnu un mazbērnu labklājību līdztiesības, veselīgas dabiskās vides un plaukstošas, zaļas un iekļaujošas ekonomikas izteiksmē. Mūsu virsuzdevums ir gādāt par mūsu planētu visu iedzīvotāju labā. Eiropa var un tai vajadzētu rādīt priekšzīmi.”

Komisijas priekšsēdētāja vietnieks darbvietu, izaugsmes, ieguldījumu un konkurētspējas jautājumos Jirki Katainens sacīja: “Ilgtspēja ir daļa no Eiropas DNS. Ilgtspēja nozīmē gādāt par to, lai nākotnes paaudzēm būtu tādas pašas vai labākas iespējas nekā mums, vienlaikus respektējot mūsu planētas ierobežotos resursus. Investīciju plāns Eiropai palīdz iesaistīt privāto sektoru, bet Rīcības plāns ilgtspējīgam finansējumam atvieglo jauna tirgus izveidi ilgtspējīgām investīcijām. Modernizējot mūsu sabiedrību iekļaujošā veidā, pilnībā pieņemot aprites ekonomiku un izmantojot tādu jauno tehnoloģiju kā mākslīgais intelekts sniegtās priekšrocības, mēs varam tiekties uz klimatneitralitāti un nodrošināt, ka saviem bērniem atstājam planētu labākā stāvoklī.”

Gadu gaitā ES ilgtspējas jomā ir kļuvusi par līderi ar visaugstākajiem sociālajiem un vides standartiem, un tā aizstāv Parīzes klimata nolīgumu un tādas novatoriskas koncepcijas kā aprites ekonomika. Kopš savu pilnvaru termiņa sākuma Ž. K. Junkera vadītā Komisija ir integrējusi ilgtspējīgas attīstības prioritātes visās politikas jomās.

Tomēr ES, tāpat kā pārējās pasaules valstis, saskaras ar sarežģītām, mainīgām un steidzamām problēmām, jo īpaši saistībā ar tās ekoloģisko parādu un klimata pārmaiņām, demogrāfiskajām pārmaiņām, migrāciju, nevienlīdzību, ekonomisko un sociālo konverģenci un spiedienu uz publiskajām finansēm. Turklāt arvien pieaugošie izolacionisma un nacionālisma vilinājumi ir pazīme, ka pārāk daudzi Eiropas iedzīvotāji nejūtas pietiekami aizsargāti šajā mainīgajā pasaulē. Nenoliedzamajiem faktiem nevajadzētu mums radīt bailes, bet gan iedvesmot mūs rīkoties.

Šodien publiskotajā pārdomu dokumentā uzmanība koncentrēta uz galvenajām politikas pamatnostādnēmpārejai uz ilgtspējīgas attīstības modeli, kuras ietver pāreju no lineāras ekonomikas uz aprites ekonomiku, mūsu pārtikas sistēmas nelīdzsvarotības novēršanu, enerģētikas, ēku un mobilitātes piemērošanu nākotnes vajadzībām, kā arī nodrošina, ka pāreja notiek taisnīgi, nekur nevienu neatstājot novārtā. Dokumentā uzmanība pievērsta arīhorizontālajiem veicinošajiem faktoriem, kam jābūt pamatā pārejai uz ilgtspējīgas attīstības modeli, t. sk. izglītībai, zinātnei, tehnoloģijai, pētniecībai, inovācijai un digitalizācijai; finansēm, cenu politikai, nodokļiem un konkurencei; atbildīgai uzņēmējdarbībai, korporatīvajai sociālajai atbildībai un jauniem uzņēmējdarbības modeļiem; atvērtai un uz noteikumiem balstītai tirdzniecībai; pārvaldībai un politikas saskaņotībai visos līmeņos. Dokumenta noslēgumā tiek uzsvērts, cik būtiski ir izlauzt ceļu pārejai uz ilgtspējīgas attīstības modeli pasaules mērogā, jo mūsu politikai būs tikai ierobežota ietekme uz planētu, ja citi īstenos pretēju politiku.

Dokumentā ir izklāstīti trīs scenāriji, lai rosinātu diskusiju par to, kā sekot līdzi ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanai Eiropas Savienībā. Šie scenāriji ir ilustratīvi: to mērķis ir piedāvāt dažādas idejas un rosināt debates un pārdomas. Eventuālais iznākums, visticamāk, varētu būt konkrētu elementu kombinācija no katra scenārija. Šie trīs scenāriji ir šādi:

  1. visaptveroša ES IAM stratēģija, kas virza ES un tās dalībvalstu darbības;
  2. Komisija turpina integrēt IAM visās attiecīgajās ES politikas jomās, bet nespiež dalībvalstis rīkoties;
  3. pastiprināta uzmanība ārējai darbībai, vienlaikus konsolidējot pašreizējos ilgtspējas mērķus ES līmenī.

Konteksts

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 2015. gada 25. septembrī pieņēma 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus, lai izskaustu nabadzību, aizsargātu planētu un visiem nodrošinātu labklājību; tie bija daļa no jaunās ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam. Katram no šiem 17 mērķiem ir noteikti konkrēti apakšmērķi (kopā 169 apakšmērķi), kas jāsasniedz līdz 2030. gadam. ES bija viena no galvenajiem virzītājspēkiem programmas 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķu pieņemšanā.

Komisija 2016. gada 22. novembrī, reaģējot uz programmu 2030. gadam, pieņēma paziņojumu “Turpmākie pasākumi ilgtspējīgai Eiropas nākotnei”. Paziņojumā sniegts apskats par to, ko ES dara, lai dotu ieguldījumu programmā 2030. gadam, uzsverot galvenās ES politikas jomas attiecībā uz katru no 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Tajā arī tika skaidrots, kā šīs Komisijas 10 prioritātes laikposmam no 2014. līdz 2019. gadam sekmē pasaules 2030. gada programmu. Tajā arī tika paziņots par augsta līmeņa daudzpusēju ieinteresēto personu platformas izveidi, kuras priekšsēdētājs ir Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss un kura piedalās turpmāko pasākumu veikšanā un paraugprakses apmaiņā attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu.

Komisijas priekšsēdētājs 2017. gada 13. septembra nodomu vēstulē, kas pievienota viņa runai par stāvokli Savienībā, minēja pārdomu dokumentu “Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu līdz 2030. gadam” par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem, tostarp par Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām.

Šodien publiskotajam pārdomu dokumentam pievienots detalizēts pielikumu kopums, kuros pārskatīti ES rezultāti un nesen veiktie pasākumi saistībā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Pievienots ir arī ES augsta līmeņa daudzpusēju ieinteresēto personu platformas ieguldījums.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU