Mājaslapa veidota, lai ļautu visu būtisko informāciju atrast vienuviet. Šī ir pirmā reize, kad Eiropas Parlaments izveidojis šādu palīgrīku dalībai Eiropas vēlēšanās.
Soli pa solim uz vēlēšanu iecirkni
Mājaslapā jautājumu un atbilžu veidā izskaidroti balsošanas noteikumi katrā valstī. Tajā atrodama informācija par vēlēšanu datumu, vecuma ierobežojumiem, reģistrācijas termiņiem, nepieciešamajiem dokumentiem, iekļūšanai Parlamentā noteikto procentu barjeru, no katras valsts ievēlamo deputātu skaitu, kā arī vēlēšanu iestāžu kontaktinformācija.
Tā kā šī informācija katrā valstī atšķiras, mājas lapā tā atrodama katras valsts oficiālajā(s) valodā(s) un angļu valodā.
Balsošana ārzemēs
Interneta vietnē atrodama informācija par iespējām balsot ārzemēs (citā ES dalībvalstī vai trešā valstī), kā arī par balsošanu pa pastu. Šī informācija varētu izrādīties īpaši noderīga tiem aptuveni trīs miljoniem ES pilsoņu, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē.
Vēl mājas lapā atrodami:
- jautājumi un atbildes par Eiropas Parlamentu, vadošajiem kandidātiem un nākamajiem soļiem pēc vēlēšanām;
- informācija par iespējām iesaistīties vēlēšanu kampaņā;
- ar vēlēšanām saistītas ziņas no Parlamenta interneta vietnes;
- saites uz Eiropas Parlamenta politisko grupu un Eiropas politisko partiju vietnēm.
Šis ir noslēdzošais “pilnais” darba gads pašreizējam - 8. EP sasaukumam: šī gada 23.-26. maijā notiks Eiropas vēlēšanas (Latvijā - 25.maijā), kad ES pilsoņi ievelēs jauno Eiropas Parlamenta sastāvu (705 deputātus no 27 ES dalībvalstīm). Darbu tas (EP 9.sasaukums) sāks 2019. gada jūlijā.
Papildu informācijai
- Vietne “Ko manā labā dara Eiropa?”
- Eiropas vēlēšanu platforma - iniciatīva “Šoreiz es balsošu”
- Aktuālākā informācija saistībā ar Eiropas vēlēšanām, t.sk., nozīmīgākajiem datumiem (Eiropadomes pārstāvju debates par ES nākotni, #Spitzenkandidat jeb ES vadošā līdera procesu, Lielbritānijas izstāšanos (provizoriski 29.03.2019) u.c.
Likumdošanas process Eiropas Savienībā
Eiropas Parlaments un ES Padome (dalībvalstu ministri), kuras darbu 2019. gada pirmajā pusē vada Rumānija (2015. gada pirmajā pusē vadīja Latvija), kopīgi pieņem ES likumus daudzās jomās (ekonomikas pārvaldībā, enerģētikā, transportā, vidē, patērētāju aizsardzībā u.c.). ES likumi pēc tam ir pamats ES valstu nacionālajiem likumiem. Piemēram, Latvijā līdz pat 80% likumu balstīti uz ES lēmumiem. Lai arī Eiropas Komisija (EK) ir vienīgais ES likumdošanas iniciators, Eiropas Parlaments var norādīt, kādi jauni tiesību akti būtu vēlami vai atjaunināmi esoši, un prasīt EK, lai tā sagatavo likumdošanas priekšlikumus.
